Foto – Valda Madalāne

Dabiskie zālāji (pļavas un ganības) ir biotopi, kuros augu segu veido daudzgadīgi lakstaugi un kuru pastāvēšanas nosacījums ir pļaušana vai ganīšana. Uz šādiem zālājiem attiecināmi galvenokārt divi pasākumi.

Lasītākie

Kokteilis

Bērnība kara ēnā, vienīgais dēls zemes klēpī un mazie laimes mirkļi: atminoties dzejnieka Jāņa Petera dzīves ceļu… 1

Kokteilis

Numereologi apgalvo: Nāves dienu var aprēķināt pēc dzimšanas datuma

Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15

Lasīt citas ziņas

• Mēslošana. To darot, ļoti daudzas sugas iznīkst, jo tās izkonkurē barības vielām prasīgākas sugas (galvenokārt graudzāles), kas spēj labāk uzņemt augsnē esošās barības vielas. Regulāri pļaujot un nemēslojot, tiek pakāpeniski noplicināta augsne, tomēr pļavu un ganību veģetācija pielāgojas un šo procesu padara samērā lēnu.

• Neapsaimniekošana. Dabiskajos zālājos, pārtraucot pļaut un ganīt, uzkrājas kūla – iepriekšējo gadu augu atmirušās virszemes daļas, kas nav sadalījušās. Process notiek ļoti strauji, un jau pēc septiņiem gadiem kūla var sasniegt 70% no kopējās augu virszemes dzīvo un atmirušo daļu masas. Tādējādi samazinās iztvaikošana (augsne kļūst pārāk mitra), sēklas sliktāk dīgst, neatjaunojas augu sugas.

LAD: Lai saņemtu atbalstu, nopļautais zālājs ir arī jānovāc

Dabas koncertzāle šogad veltīta dabiskajām pļavām

Par Gada dzīvotni atzīst bioloģiski vērtīgos zālājus

Latvijas dārzu laistīšanā populārākais palīgs – šļūtene ar “pistoli”