Ražot to, kā citiem nav. Uzņēmēji vēršas pie palīdzības pie zinātniekiem 1
No Latvijā audzētām lauksaimniecības izejvielām veselīgu produktu ražošana mazajiem uzņēmējiem var būt ienesīga uzņēmējdarbība. Svarīgi, ka no tās labumu gūst arīdzan zinātnieks, pie kura ar biznesa ideju vēršas tās autors, izejvielas ražotājs un pārstrādātājs. Šis modelis ekonomiski attīstītajās valstīs jau ierasts, tomēr Latvijā ieviešas bikli. Piemēru rāda divi veselīgo produktu ražotāji.
Būs jauna ražotne
SIA “Beginings” veselīgos našķus gatavo jau četrus gadus. Patlaban piecu veidu čipsus: biešu, kāpostu, tomātu, ķirbju–baraviku un kalē ar citronzāli. Uzņēmuma īpašnieks Mārtiņš Vētra uzsver – čipsu ražošana notiek saudzīgā režīmā – līdz 45 – 50 grādu temperatūrā, kurā augļi un dārzeņi zaudē 70 – 80% svara. “Gatavais produkts ir bez pārtikas piedevām, bez glutēna, to var baudīt arīdzan vegāni,” “Beginings” čipsus raksturo M. Vētra.
Uzņēmējs atklāj – čipsu receptes veidotas sadarbībā ar Latvijas Valsts augļkopības institūta pētniekiem. Izejvielas uzņēmums sezonas laikā pērk no vietējiem ražotājiem, viņi arīdzan nākotnē būšot svarīgākie piegādātāji. Veselīgo un kraukšķīgo našķu cenas vairākas reizes pārsniedz kartupeļu čipsu cenas, vienu paciņu “Beginings” čipsu 30 gramu iepakojumā internetveikalā var nopirkt par 3,50 eiro. M. Vētra teic – cenas nav augstas, tās ir atbilstošas veselīgā produkta kvalitātei. “Mūsu produkts ir dārgāks nekā eļļā gatavotie kartupeļu čipsi tāpēc, ka tas ir ļoti koncentrēts, no tā ir izžāvēts ūdens,” piebilst uzņēmējs. Viņš atklāj – patlaban ir sākti jaunās ražotnes projektēšanas darbi, kur patlaban 13 ražošanā nodarbināto darbinieku vietā darbosies 40 – 50 cilvēki. “Beginings” līdztekus čipsiem ar izejvielām saudzējošām tehnoloģijām ražo arī dārzeņu krekermaizes, cepumus, musli, pesto mērces un dārzeņu sviestu, augļu un ogu kokteiļus, makarūnus. Lielāko daļu no ražotā pārdod citās valstīs, tostarp Vācijā, Lielbritānijā un Francijā.
Ģibuļos ražo augļu čipsus
Mērķtiecīgi uz unikālu augļu čipsu ražošanu gājusi arīdzan Grīnvaldu ģimene, kas kopš aizvadītā gada beigām trīs veidu ābolu čipsus (klasiskos, ar kanēli, ar sieru un čili) ražo ar ES atbalsta naudu būvētajā ražotnē Ģibuļu pagastā Talsu novadā. “Mums nevajag piecdesmit pirmo rabarbermaizīti. Mans uzstādījums bija ražot to, kā citiem nav,” atklāj Līga Grīnvalde. Viņa pusotru gadu pētīja tirgu daudzās Eiropas valstīs un secināja, ka kraukšķīgus un veselīgus čipsus ar ilgu glabāšanas termiņu neviens neražo. Uzņēmēja vienojās par recepšu gatavošanu un ražošanas tehnoloģijas izveidi ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniekiem. Vai bija risks, ka neizdosies? “Zinātnieki nemēdz nevarēt. Viņiem ir visgudrākie prāti pasaulē. Kāpēc lai viņi to neizdarītu?” spriež Līga, kuras dzīvesbiedrs arī daudzus gadus darbojies zinātnē. Produktu izveidoja docente Ilga Gedrovica, bet sadarbību vadīja un iepakojumu “Garden Snack” zīmola produktam izveidoja asociētā profesore Sandra Muižniece-Brasava. Kopš aizvadītā gada novembra Ģibuļos notiek ražošana, patlaban jaunais produkts nopērkams aptuveni 50 veikalos.
L. Grīnvalde uzsver – produktam ļoti svarīgs ir iepakojums, tam jābūt drošam. “Čipsiem nedrīkst piekļūt skābeklis, ja tā notiek, tad tie kļūst par kaltētiem āboliem. Latvijā neviens no ražotājiem mums vajadzīgo iepakojumu nevar sagatavot, tāpēc mēs Sandras Muižnieces-Brasavas izveidoto produktu pērkam Ukrainā,” atklāj uzņēmēja. Ģibuļos ražotā “Golden Snack” čipsu ražošanas tehnoloģija atšķiras no tās, ko izmanto uzņēmumā “Beginings”. Līga nianses neatklāj, vien norāda, ka 45 grādu temperatūrā kraukšķīgu čipsu nevar iegūt. No ābola, kam izņemta serde, pēc žāvēšanas pāri paliekot vien desmitā daļa. Izrādās, ka arī visas ābolu šķirnes čipsu ražošanai nav piemērotas. “No mūsu audzētajām piecām šķirnēm vispiemērotākā ir ‘Čempions’. Pazīstamā šķirne ‘Antonovka’ neder tāpēc, ka āboli apstrādes laikā kļūst brūni. Rudenī sāksim ražot čipsus no bumbieriem, kas mums aug četru hektāru platībā. Tiem ir daudz cukuru, čipsi ir ļoti pieprasīti. Mums atvilktnē vēl ir septiņas ābolu čipsu receptes,” tā L. Grīnvalde.
Grīnvaldu ģimenei savas ieceres ieviešanai ražošanā vajadzēja vairāk nekā divarpus gadu. Atbalsts no valsts saņemts vien pēdējā posmā – ražošanas ēkas būvniecībai un čipsu ražošanas iekārtas pirkumam. Šim mērķim tērēti vairāk nekā 100 000 eiro, ES atbalsts bijis 30% no attiecināmajām izmaksām. Uz septiņiem gadiem ņemts aizdevums bankā, ko strādīgie Grīnvaldi, visticamāk, atmaksāšot agrāk. Patlaban čipsus Ģibuļos darba dienās ražo 24 stundas diennaktī. Abi saimnieki pēc iekārtas uzstādīšanas mēneša laikā paši apguvuši ražošanas noslēpumus, tāpēc vēlāk darbu droši varēja uzticēt trīs algotajiem darbiniekiem. Iecerēts pirkt vēl vairākas čipsu ražošanas iekārtas. “Ja saņemsim ES atbalstu, tad šajā gadā pirksim vēl divas iekārtas, ja nesaņemsim, tad vienu iekārtu. Naudu bankā aizņemties neesam iecerējuši tāpēc, ka varam naudas ienākumus nodrošināt no čipsu pārdošanas un no melleņu pārdošanas, šīs ogas arīdzan audzējam daudzus gadus,” tā L. Grīnvalde.
“Golden Snack” čipsu pārdošanas daudzumi patlaban ir stabili. Vienas 50 gramu paciņas cena veikalā ir aptuveni divi eiro.
Iznāk, ka rīdzinieki Grīnvaldi laukos desmit hektāru platībā sakopuši zemi, devuši darbu zinātniekiem, uzbūvējuši ražotni, kur izveidotas darba vietas, un maksā nodokļus. Uzņēmēji uzskata, ka ir izveidojuši pamatu meitai Laurai, kas pēc vidusskolas beigšanas varēs izvēlēties, vai nākotni saistīt ar uzņēmējdarbību. Nākamais solis būs Latvijas vārda nešana pasaulē. Ābolu čipsu paraugi jau aizsūtīti uz vairākām valstīm. Līga uzsver – Grīnvaldi sevi uzskata par mazajiem uzņēmējiem un viņiem nosacījums veiksmīgai darbībai ir sadarbība ar zinātniekiem, kas izveido inovatīvu produktu.
Iestaigāts celiņš uz LLU
LLU Tehnoloģiju un pārneses centra vadītāja, asociētā profesore Sandra Muižniece-Brasava teic, ka ik nedēļu centrā pie zinātniekiem vēršas 3 – 4 uzņēmēji, kas vēlas uzlabot esošās tehnoloģijas, veidot jaunas receptes, uzlabot iepakojumu. “Prieks par to, kā pēdējo gadu laikā ir izdevies lauzt stereotipu par to, ka zinātnieki tādi teorētiķi vien ir. Gatavojām receptes bērnu dārzeņu biezeņa “Rūdolfs” ražošanai, pārslas “Milzu”, “Bišu maizi” un arīdzan ābolu čipsus. Līgas Grīnvaldes uzstādījums bija izveidot čipsus, lai tos varētu baudīt arī bērni. Darbojamies pie jauniem produktiem, ar tiem iepazīstināsim, kad produkti būs gatavi,” tā S. Muižniece-Brasava. “LA” jau rakstīja, ka šogad Pārtikas tehnoloģijas fakultāte pārcēlusies uz jaunām telpām, kur uzstādītas modernas ražošanas iekārtas, tostarp iepakošanai, gaļas pārstrādei, trīs veidu ierīces kaltēšanai. “Patīkami, ka pēdējā laikā uzņēmēji ražošanas iekārtas var pasūtīt un nopirkt tepat Latvijā,” priecājas S. Muižniece-Brasava.
To, ka veselīgu čipsu ražošana nav tik vienkārša, rāda SIA “Lido” piemērs. Pirms vairākiem gadiem arī šis ātrās ēdināšanas uzņēmums piedāvāja augļu čipsus banketu rīkošanai. Pirms pusotra gada Berlīnes “Zaļajā nedēļā” uzņēmums piedāvāja biešu čipsus… Tomēr ražoti tie netiek. “Ir vajadzīgas īpašas krāsnis, ražošanas iekārtas. Tas viss prasa lielu naudas ieguldījumu. Nav mums ieceres šo produktu ražot. Savulaik izmēģinājām eksperimentālā veidā nelieliem daudzumiem ar iekārtām, kas mums jau bija,” tā uzņēmuma sortimenta daļas vadītāja Vita Muskara.
