Dabiskās pļavas – retums. Kā tās nosargāt? Saruna ar botāniķi Valdu Baroniņu 10
Devos uz Latvijas dabas fondu jautāt botāniķiem par pļavām, kur aug trejdeviņi ziedi Jāņu vainagam. Un ierados gandrīz par vēlu, jo dabiskās pļavas, kas ir augu sugām visbagātākās, aizņem vairs tikai 0,7% Latvijas teritorijas. Ak, vai!
Botāniķe Valda Baroniņa skaidro, ka būtībā ir jārunā par zālājiem, jo ar zālājiem saprotam gan pļavas, ko pļauj, gan ganības, ko gana. Šodien Latvijā lielākoties ir sētie zālāji. Tajos dominē dažas sugas, piemēram, kamolzāle, timotiņš vai kāda cita graudzāle, un no tām košs Jāņu vainags nesanāks. Vērtīgāki ir dabiskie zālāji, bet to palicis pavisam maz, un ir jāveic viss, lai tos saglabātu. Tas nenozīmē, ka tur neko nevar darīt, gluži pretēji – tie ir jāpļauj, jāgana, taču tos nevajadzētu uzart.
– Ir ļoti viegli vienu dienu uzart un iestādīt kartupeļus. Bet, ja gribi to krāšņo puķu pļaviņu atpakaļ, jāgaida varbūt pat pusgadsimts. Arī, pļavu pametot, tā aizaug ar krūmiem, kokiem un to zaudējam ļoti ātri, kādos piecos gados. Var vēl atjaunot, izcērtot krūmus un atsākot pļaušanu vai ganīšanu, bet, ilgstoši neapsaimniekojot, pļava zūd pavisam, – stāsta botāniķe un atklāj faktu, ka starpkaru Latvijā dabiskās pļavas aizņēmušas turpat 30% teritorijas, no kurām atlicis nepilns 1%. Tas saistīts gan ar lauksaimniecisku darbību un meliorāciju, gan tieši otrādi – nekā nedarīšanu – pļavu pamešanu un neapsaimniekošanu. Lai gan var saņemt maksājumu par bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšanu, tomēr daudzi zemes īpašnieki šo iespēju neizmanto. Dabiskās pļavas ir retums visā Eiropā, ne velti tās kā aizsargājami biotopi iekļautas gan Eiropas direktīvās, gan Latvijas likumdošanas sarakstos un tiek sargātas.
– Sugām daudzveidīgu pļavu ir maz. Ja sāk dominēt kāda viena suga (kā tas ir arī sētajā zālājā), tā nomāc pārējās. Lielākie, stiprākie augi pārmāc un noēno mazākos. Bet varbūt tieši tās mazās puķītes bija skaistākās un kukaiņiem vērtīgākās? Bet tās nespēja cīnīties, un uzvar stiprākais. Pļavu vērtība ir augu daudzveidībā. Tās ir vajadzīgas arī daudzām dzīvām radībām – putniem, bitēm un neskaitāmiem citiem kukaiņiem, augsnes bezmugurkaulniekiem, arī lielajiem dzīvniekiem – stirnām, aļņiem patīk paganīties. Meža cūkas labprāt pļavas izrakņā… Visiem patīk pļavas. Tieši dabiskajos zālājos varam atrast daudz ārstniecības augu sugu, kā arī aizsargājamos augus. Pēdējos gados cilvēki ir sapratuši, ka par naktsvijolēm jāpriecājas pļavā. Bet arī citas puķes, ko uzskatām par parastām, nevajadzētu plūkt pār mēru. Man patīk savvaļas gladiola – tā gan nav Jāņu vainagā pinama, bet ļoti cēls un lepns augs, sastopama tikai auglīgās, sugām bagātās pļavās. Atrast tās var pat Rīgas robežās un tās tuvākās apkārtnes brīnišķajās pļavās. Un tā ir tāda bagātība! – priecājas Valda Baroniņa.
