Dabiska pļava: kā tādu mākslīgi izveidot? 0
“Mums ir lauku māja. Pagalmu izpļaujam, bet tālāk platība aizaug ar nezālēm. To pāris reižu gadā appļaujam, bet augi nav kā dabiskā pļavā. Gribu izveidot puķu pļavu. Kur var iegādāties vietējos maisījumus? Veikalos pārdod tikai vācu ražojumus.” SIGITA
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa stāsta, ka Ministru kabinetā 2011. gada 22. novembrī ir pieņemti noteikumi Nr. 899 par tādiem dabisko zālāju (lopbarības augu) sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai. Tajos minēts, ka sēklu maisījumu ieguve un tirdzniecība atļauta tikai to izcelsmes reģionā – Latvijas teritorijā. Lai lopbarības augu sēklu maisījumus drīkstētu tirgot, jāsaņem Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja. Līdz šim brīdim dienests nav saņēmis nevienu iesniegumu un nav izsniedzis nevienu atļauju, lai tirgotu sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai. Atliek vien rosināt lauksaimniekus šo iespēju izmantot – tā ir pilnīgi brīva niša, lai nopelnītu, it īpaši, ja īpašumā ir sugām bagātas dabiskas pļavas. Tas arī palīdzētu izdzīvot apdraudētām Latvijas savvaļas sugām.
Direktīva 2010/60/ES dalībvalstīm ļauj tirgot dažādu ģinšu, sugu un apakšsugu sēklu maisījumus, ko paredzēts izmantot dabiskās vides saglabāšanai. Ja dalībvalsts šādu maisījumu atļauj tirgot, tā nosaka reģionu, ar kuru parasti maisījums tiek saistīts. Tiek ņemta vērā arī augu ģenētisko resursu iestāžu vai organizāciju sniegtā informācija.
Ja neapmierina savairojušies augi, platību vajadzētu apstrādāt, piemēram, ar 1% Raundapu FL 540. Aptuveni pēc trim nedēļām augsni var uzart, nokultivēt. Ja augsne nav skāba, var iesēt stiebrzāļu maisījumu (sarkanā auzene, ganību airene, pļavas skarene). Izsējas norma ir 20–40 g/m2. Pļavu puķu sēklas sētajā zālājā var iekaisīt vēlāk, zemi nedaudz uzirdinot ar grābekli. Gatavie sēklu maisījumi ir dārgi (daļu sēklu derētu ievākt pašiem), tāpēc sākumā nevajadzētu sēt daudz, bet ļaut puķēm noziedēt un sēklām izsēties.
