Dabiska augu sargāšana 0
“Dārza darbu kalendāros nereti pieminēti augu izvilkumi, ko var izmantot pret slimībām un kaitēkļiem. Varbūt ir rakstīts jau agrāk, bet ļoti vajadzētu konkrētas receptes, kā tos sagatavot un lietot. Vismaz nākamajā sezonā zināsim, kā rīkoties. Ķimikālijas dārzā negribam un arī nedrīkstam lietot – mazbērniem nemitīgi metas pumpas. ” Skaidrīte K. Alūksnes novadā
Dārzā, kur ir veselīga augsne, konkrētajai vietai piemēroti augi, kur mīt kukaiņēdāji putni, abinieki, vēl cita dzīvā radība, var atļaut dabai par visu rūpēties. Tur ir sugu daudzveidība, taču derīgie un kaitīgie kukaiņi ir ekoloģiskā līdzsvarā. Ja līdzsvars izjaukts, cilvēkam ir jāpalīdz to atgūt.
Augu vajadzības izprotošs kopējs zina, ka dārzā jāievēro sanitārā higiēna: jāaizvāc slimo augu daļas, jāizgriež sausie, vājie un liekie, vainagus sabiezinošie zari, jānormē augļaizmetņi, jāliek balsti ne vien ražas pilnām ābelēm, bet arī ogu krūmiem zemāko zaru balstīšanai un garāka auguma ziemcietēm, pareizi un laikus jāretina burkāni un bietes.
Kaitēkļi parasti strādā kā atkritumu savācēji, tāpēc uzbrūk novājinātiem, nepareizi barotiem un nekoptiem augiem. Ja kaitēkļu ir par daudz, tie jāierobežo, bet labāk to darīt ar dabiskiem līdzekļiem. Nelielos dārzos tā var mazināt arī slimību izplatību.
Pret slimībām
Kosu novārījums. Augu apsmidzināšana ar tīruma kosas (citas sugas neder) novārījumu vairāk der sēņu izraisītu slimību profilaksei. Dara tā: 100 g kaltētas kosas aplej ar 2 litriem auksta ūdens, uzvāra un 20 minūtes vāra uz lēnas uguns. Tad atdzesē, atšķaida līdz 10 litriem un 10 minūtes maisa. Miglo vairākus vakarus pēc kārtas, izlietojot 10 litrus uz 100 kvadrātmetriem. Tīruma kosu labāk ievākt augusta pirmajā pusē, kad tajā ir visvairāk silīcija (tas veicina izturību pret slimībām). Ja novārījumam izmanto svaigi vāktas kosas, to nepieciešams divas trīs reizes vairāk nekā kaltētu. Lieto, tiklīdz ierauga pirmās saslimšanas pazīmes (tumši plankumi uz lapām, miltaina apsarme lapu virspusē vai arī tikko pamanāmi dzeltenīgi plankumi lapu virspusē un apsarme apakšpusē) vai arī agrāk – ja paredzams, ka slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos tā drīz būs klāt. Labāk miglot ap sešiem septiņiem vakarā, ieteicams to darīt trīs vakarus pēc kārtas.
Preparāts U, kura sastāvā ir 300 g pelnu, 50 g samalta ķiploka, naža gals kālija permanganāta, 40 g saimniecības ziepju, izmantots Skrīveros piparmētru rūsas ierobežošanai. Izmēģinājumos apstiprinājusies iedarbība pret šo piparmētru kaiti. Būtu ieteicams izmēģināt arī plūmju un bumbieru – kadiķu rūsas ierobežošanai sākumstadijā. Ja rūsa pārņēmusi teju vai visas bumbieres lapas, nekas vairs nelīdz. Rudenī savāc un iznīcina visas inficētās lapas, tāpat arī zarus. Ja pagaidām žēl koku nozāģēt, vismaz tuvākajos gados dārzā bumbieres stādīt nevajadzētu. Nav vēlami arī rūsas starpsaimnieki – Virdžīnijas, Ķīnas un kazaku kadiķi. Bioloģiskajos dārzos šī rūsa parasti nav postoša, jo tur darbojas tās dabiskais virsparazīts – mikroskopiskā sēne Tuberculina maxima.
Kumelīšu ziedu izvilkumam ir arī fungicīda iedarbība. Ziedus aplej ar verdošu ūdeni (attiecībā 1 : 8), ļauj ievilkties un atdzisušu uzsmidzina puķu vai dārzeņu dīgstiem. Tas noder agri pavasarī, ja sasēts par biezu, substrāts bijis par mitru un dīgsti sāk izkrist.
Siena smalkumu novilkums palīdz pret miltrasu: 1 kg mitru, sasutušu, siena smalkumu aplej ar 10 l auksta ūdens un mērcē trīs diennaktis. Smidzina vakaros.
Piens un vājpiens satur dabiskus fermentus, hormonus, piena taukus, laktozi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Ar ūdeni atšķaidītu pienu (attiecībā 1 : 9) var izmantot pret neīsto miltrasu vīnogulājiem, gurķiem, kabačiem, kā arī pret katupeļu lakstu puvi. Izsmidzina uz augiem kā profilaktisku līdzekli vai arī, parādoties pirmajām slimības pazīmēm. Vēlams atkārtot pēc trim četrām dienām.
Kūtsmēslu izvilkumam 1 kg govs mēslu iemaisa 10 litros ūdens, notur 3 diennaktis un izfiltrē. Miglo pret miltrasu.
Pelni rada sārmainu vidi, tāpēc tos necieš miltrasu ierosinošās sēnes. Var apputināt, piemēram, ar miltrasu slimās ērkšķogas, pirms sējas apstrādāt tomātu un citas sēklas. Var pievienot arī atšķaidītu ķiploku vai mārrutku sulu. Līdzīga iedarbība ir dzeramajai sodai. Darba šķidrumu gatavo, 1 ēdamkaroti dzeramās sodas izšķīdinot 5 litros ūdens, pievieno 100 – 150 ml zaļo ziepju. Amerikāņi iesaka pieliet arī 2 – 2,5 ēdamkarotes augu eļļas. Tad gan darba gaitā miglotājs vairākas reizes jāsakrata, lai sastāvdaļas samaisītos.
M. Tūnas ieteikums ābeļu kraupja ierobežošanai: rudenī savāc sauju nobirušu, ar kraupi inficētu ābeļu lapu, aplej ar 10 litriem ūdens un ļauj tām pilnīgi satrūdēt. Tad izkāš un miglo augļu kokus (kad Mēness ir Vēzī), kā arī augsni ap tiem. Otrreiz miglojumu atkārto pēc četrām nedēļām.
Pret kaitēkļiem
Kumelīšu izvilkums noder pākšaugu sēklu apstrādei. Litrā karsta ūdens ieber ēdamkaroti sasmalcinātu sausu kumelīšu, intensīvi maisa vismaz 5 minūtes, nofiltrē un atdzesē. Dažas dienas pirms vai arī tieši pirms pupiņu vai zirņu sējas apsmidzina sēklas. Tas samazina zirņu smecernieka kāpuru bojājumus (smecernieka vaboles izgrauž robiņus pākšaugu lapās, bet kāpuri bojā sakņu gumiņus). Kumelīšu tēju iesaka arī sanpauliju (Uzambāras vijolīšu) laistīšanai – tad tās dūšīgi aug un krāšņi zied.
Ķiploku uzlējums noder pret tīklērcēm, laputīm, baltblusiņām, lapu blusiņām: 200 g svaigi maltu ķiploku daiviņu iejauc 10 litros ūdens, patur apmēram stundu, nofiltrē un apsmidzina augus.
Pelašķu uzlējums palīdz pret laputīm, tripšiem, tīklērcēm, kāpuriem. To gatavo, aplejot 2,5 kg svaigu vai 800 g kaltētu, sasmalcinātu pelašķu ar 10 l karsta ūdens. Karsē slēgtā traukā uz lēnas uguns 30 minūtes.
Nātru izvilkumam ievāc svaigas lielās nātres pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā. Kilogramu nātru diennakti mērcē spainī (10 litros) auksta ūdens, pēc tam izkāš. Ar šo izvilkumu augus apsmidzina pret dažādiem kāpuriem, noder arī laputu ierobežošanai. Lieto trīs reizes ar dažu stundu atstarpi.
Tomātu lapu vai kartupeļu lakstu novilkumu izmanto pret laputīm, baltblusiņām, zāģlapseņu kāpuriem. Tomātu un kartupeļu zaļās daļas satur spēcīgus alkoloīdus, tādēļ 1 kg svaigu lakstu 4 – 6 stundas mērcē 10 l ūdens, tad izkāš un lieto, ievērojot īpašu piesardzību.
Gliemežu (arī Kolorado vaboļu) virca: salasa un saspiež 50 – 60 gliemežus (vai tikpat daudz Kolorado vaboļu), uzlej spaini ūdens, apmēram mēnesi raudzē, izfiltrē un miglo. Šādi apstrādātam laukam šie kaitēkļi vairs netuvojas.
Uzziņa Ja augu aizsardzības līdzekļa sastāvā ir augi, iedarbība nav droši prognozējama. Darbīgo vielu saturs mainās atkarībā no audzēšanas vietas un auga attīstības stadijas ievākšanas laikā, kā arī no sauso augu uzglabāšanas apstākļiem un ilguma. Tāpēc labāk sākumā apsmidzināt nelielu daļu augu, pagaidīt diennakti un novērtēt rezultātu.
Svarīgi Arī augu preparāti var būt kaitīgi cilvēkiem, tādēļ miglojot jāsargā acis un seja, pēc darba rūpīgi jāmazgā rokas.
Padomi • Labāk miglot no rīta vai vakarā, tikai ne karstā dienvidū. Ja gaisa temperatūra ir virs +25 °C, augi var gūt apdegumus. Protams, nav jēgas smidzināt lietainā laikā! Tuvākajās stundās pēc apstrādes arī migla nav vēlama. • Miglo tieši tā, kā rakstīts norādījumos, palielināt devu pēc sava prāta nav ieteicams. |
