Dabīgi novecojuši kokmateriāli skaistam senatnīguma efektam 0
Ja ēka vairs nav atjaunošanas vērta, tas nebūt nenozīmē, ka tās vienīgais ceļš ir uz Jāņu ugunskuru. Vislielākās cerības uz jaunu dzīvi ir tieši viegli nodedzināmām būvēm – šķūnīšiem un klētīm, jo dabiski novecojuši kokmateriāli tiek augstu vērtēti gan to vizuālo, gan fizisko īpašību dēļ.
Atvēlot nedaudz laika, lai noskaidrotu, kā savu veco šķūnīti vai klēti vislabāk pārdot, var gūt nelielu peļņu un arī iepriecināt kādu ar unikālu būvmateriālu.
Lietotu kokmateriālu uzpirkšanas bizness manāmi uzplaucis tikai nesen.
Koksne, kas ilgstoši bijusi pakļauta temperatūras un mitruma maiņām, gadu gaitā kļūst stingrāka un stabilāka, tā vairs neizplešas un nesaraujas tik manāmi kā svaiga.
Tas nozīmē, ka, izmantojot jau lietotus grīdas dēļus, ir mazāks risks, ka starp tiem ar laiku veidosies šķirbas. Pastāv arī uzskats, ka pirms divdesmitā gadsimta augušie koki ir stingrāki, jo gaisa piesārņojums tad bijis ievērojami zemāks un tiem ilgāk ļauts augt bez cilvēka ietekmes.
Taču galvenokārt veca koksne gūst piekrišanu savas vizuālās vērtības dēļ – katrs dēlis ir unikāls, tam ir sava vēsture, savs raksturs un īpaša tekstūra, kas veidojusies no it visa, ko koks savā mūžā piedzīvojis. Daudzi publisko telpu dizaineri ievērojuši, ka šādu materiālu izmantošana kopā ar modernajiem rada siltu un mājīgu atmosfēru, kurā jekburš ienācējs jūtas gaidīts.
Dažu pieejamo kokmateriālu stāsts sniedzas tik senā pagātnē, ka tam izsekot vairs nav iespējams. Pastāv pat vairākas koku sugas, kas vairs pieejamas tikai lietotu materiālu veidā, jo dabā kļuvušas pārāk retas, lai tiktu izmantotas būvniecībā. Piemēram, iecienīta bijusi garskuju priede, jo augusi lēni (200 – 400 gadus), turklāt tai piemitusi spēja atvairīt kukaiņus un pelējumu. Arī Amerikas kastanis dabā vairs nav plaši sastopams, jo 1904. gadā to masveidā iznīcināja šim kokam raksturīga slimība. Taču pirms tam no tā celtie šķūņi un citas ēkas saglabājušas gana daudz šīs koksnes paraugu, ko var nopirkt vēl tagad. Protams, neziņa par to, kā vecais kokmateriāls senāk ticis apstrādāts, var būt arī negatīvs aspekts, jo pastāv krāsas, kas arī ilgi pēc to virsslāņa atdalīšanās rada kaitīgus izgarojumus. Tādēļ, izmantojot senus kokmateriālus interjera apdarē, vajadzētu iespēju robežās pārliecināties par to izcelsmi. Taču lielākā daļa nopērkamo otrreizējās lietošanas kokmateriālu pirms to tālākas pārdošanas tiek apstrādāti. Tos slīpē, pulē un reizēm arī kombinē ar citiem materiāliem, ja senā koksne paredzēta tikai kā dekoratīvs virsslānis vizuālā efekta radīšanai. Tā ar nelielu daudzumu vecā materiāla iespējams noklāt lielāku virsmu.
Latvijā darbojas vairāki lietotu kokmateriālu uzpircēji, to vidū ir gan uzņēmumi (lielākais ir “Antique Wood”), gan pašnodarbinātas privātpersonas, kuru pulku ik pa laikam papildina kāds jauns entuziasts vai pamet kāds bankrotējušais.
Latvijā šis bizness vēl nav nostabilizējies, jo liela daļa cilvēku par šādiem pakalpojumiem nav informēti vai arī vēlas saņemt nesamērīgu samaksu. Jāatceras, ka koksne ir vērtīga tikai tad, ja tā ir labā stāvoklī – nav klāta ar pelējumu, sūnām vai daļēji nolobījušos krāsu. Ķirmju grauzuma pēdas reizēm tiek uzskatītas par vērtīgu vizuālo efektu, bet tikai tad, ja koksnes struktūra no tā nav pārmērīgi cietusi. Iecienītākie uzpirkšanai ir kokmateriāli, kas pavadījuši savu mūžu ārā, jo tie ir labi ventilēti un parasti nav bojāti, taču pārdot var arī grīdas, griestu un sienu dēļus no iekštelpu apdares, ja tie labi saglabājušies. Bet jāņem vērā, ka uzpircējus lielākoties interesē tikai materiāli garumā virs diviem metriem. Visi kokmateriālu uzpircēji pirms cenas nosaukšanas vēlas objektu apskatīt, lai neviena no pusēm nebūtu vīlusies. Cenas var būt ļoti atšķirīgas, tādēļ ieteicams pircēju meklēt uzmanīgi un salīdzināt vismaz divus vai vairākus piedāvājumus.
