Dabasgāzes tirgus ir atvērts! Kādu dabasgāzes tarifu izdevīgāk izvēlēties no 1.maija? 59
Jau ziņojām, ka no šodienas – 1.maija – Latvijā tiek pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām, un publiskais tirgotājs, kas piedāvā pakalpojumu par regulētu cenu, vairs nepastāvēs.
Līdz ar to jau no 1.maija, līdzīgi kā esam pieraduši izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, ikviena mājsaimniecība varēs izvēlēties arī sev tīkamāko dabasgāzes piegādātāju, kā arī lemt par labu fiksētajam vai mainīgajam tarifam.
Kuru no tiem labāk izvēlēties, lai ilgtermiņā iegūtu un neveidotos atkarība no cenu svārstībām? Savu viedokli par šo tēmu portālā Investoru Klubs paudis investīciju eksperts Kaspars Peisenieks.
Mums jau ir pieredze ar elektroenerģijas tarifiem, kurus izvēloties daudzi jau ir guvuši mācību. K.Peisenieks raksta: “Kad ieraudzījām elektrības cenu straujo kāpumu, daudzi izvēlējās cenas fiksēt, baidoties, ka tās kļūs vēl augstākas, taču jau šobrīd cenu līmenis ir krietni zemāks, bet cilvēki vēl nogaida.
Dažādi investīciju guru mēdz teikt, ka jābūt drosmīgiem vai alkatīgiem brīžos, kad citi ir bailīgi, jo tas ir labākais brīdis pirkt, savukārt tad, kad citi pērk, labāk ir skatīties, ko pārdot. Līdzības te varam vilkt arī ar enerģijas cenām.
Dabasgāzes cenas lielākoties skatās pēc TTF biržas, un šobrīd tur cena ir ap 42 eiro par megavatstundu, kas ir ļoti zems līmenis, jo pagājušā gada pīķos cena pārsniedza pat 300 eiro par megavatstundu. Ilgtermiņā vidējā cena ir zem 20 eiro par megavatstundu. Attiecīgi varam uzskatīt, ka augstie cenu līmeņi ir aiz muguras, cenas ir daudzkārt zemākas nekā pīķī. Jā, tās gan joprojām ir augstākas nekā vidēji ilgtermiņā, bet tik un tā – zemākas nekā pīķī.”
Eksperts izpētījis, ka šobrīd dabasgāzes cenu mājsaimniecībām iespējams fiksēt uz 2 gadiem par mazliet vairāk nekā 70 eiro par megavatstundu, ieskaitot nodokļus. K.Peisenieks nosauc vairākus iemeslus, kāpēc viņš neuzskata, ka šī cena paredzamā nākotnē varētu samazināties.
“Aizvadītajā ziemā mums sakrita daudzi veiksmīgi faktori, kas palīdzēja ziemu pārdzīvot, tomēr kopumā Eiropas dabasgāzes piegādes jautājumi joprojām nav atrisināti. Ja ziema nebūtu bijusi salīdzinoši silta un rūpniecība nebūtu samazinājusi patēriņu, gāzes jau nebūtu pieticis, un mēs runātu par pilnīgi citām cenām biržā.”
Skatoties uz priekšu, ir skaidrs, ka kāds salīdzinoši neliels notikums var īsā laikā mainīt situāciju. Piemēram, ja kāds eksportējošs terminālis iziet no ierindas vai rodas problēmas kādam Eiropas gāzes uzglabātājam, taču tie ir faktori, ko mēs nekādi nevaram ietekmēt.
Līdz ar to, ņemot vērā finansiālus apsvērumus un domājot par piemērotākā tarifa izvēli, K.Peisenieks saka: “Tā kā dabasgāzes cenu līmenis šobrīd ir pietiekami zems, mēs to varam nofiksēt nākamajam gadam vai diviem, rēķinoties ar noteiktiem izdevumiem un atlikušos līdzekļus ieguldot, piemēram, akciju tirgos, nevis enerģijas tirgos, kuros nākamgad cenas var paaugstināties.”
Arī saskaņā ar SEB bankas analītiķu pārskatiem pašreizējā cena ap 40 eiro ir salīdzinoši zema. Viņi prognozē, ka Eiropā šī cena varētu turēties ap 60-70 eiro, kas nozīmē, ka gala patērētājiem gāze izmaksātu vēl uz pusi vairāk, ņemot vērā citas izmaksas, kas ietekmē gāzes cenu gala patērētājiem (uzglabāšana, loģistika utt.)
“Manuprāt šobrīd ir labs brīdis fiksēt savas izmaksas. Ja gadījumā ieraudzīsim tirgū jaunus cenu līmeņus, varēsim mainīt fiksēto summu, samaksājot komisijas maksu. Taču, ja cenas dažādu iemeslu dēļ kļūst augstākas, mēs nebūsim no tām atkarīgi, jo būsim piefiksējuši savas izmaksas un nebūsim pakļauti to svārstībām.”
