Dabasgāzes patēriņš pirmajā pusgadā Latvijā sarucis par 6,5% 0
Dabasgāzes patēriņš šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu Latvijā samazinājies par 6,5%, teikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotajā jaunākajā Dabasgāzes tirgus apskatā.
Gaisa temperatūra augsta, gāzes patēriņš zems
Tajā sacīts, ka dabasgāzes patēriņš samazinājies siltuma ražošanā, bet pieaudzis elektroenerģijas ražošanā.
Gaisa temperatūra Latvijā 2019.gada pirmajā pusgadā visus mēnešus bija augstāka par mēneša vidējo normu, līdz ar to samazinājās dabasgāzes patēriņš apkures vajadzībām, tostarp šogad pirmajā ceturksnī Latvijā novērotais dabasgāzes patēriņa samazinājums siltuma ražošanā par 16,6% bija otrs lielākais Eiropas Savienībā (ES) aiz Dānijas (-19%).
Tajā pašā laikā salīdzinoši zemā nokrišņu daudzuma ietekmē samazinājās ūdens rezerves un elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās (HES), un HES jaudu iztrūkums tika kompensēts ar elektroenerģijas ražošanu termoelektrostacijās (60,6% no saražotā). Līdz ar to dabasgāzes patēriņš elektroenerģijas ražošanā 2019.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 25,3%.
Apskatā arī teikts, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatora ieņēmumi vēsturiski atkarīgi no dabasgāzes patēriņa valstī, taču SPRK 2018.gadā apstiprināto AS “Gaso” tarifu struktūra, kas paredz fiksēto un mainīgo maksājuma daļu, nodrošina operatora izmaksu segšanu arī pie samazināta dabasgāzes patēriņa. Lēmumā par tarifu apstiprināšanu paredzēta tarifu pārskatīšana, ja dabasgāzes patēriņa izmaiņas ir lielākas par 5%, taču, lai izvairītos no laika apstākļu noteikto patēriņa svārstību ietekmes uz tarifu vērtību, SPRK patēriņa prognozi noteikusi kā iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. “Līdz ar to, salīdzinot ar izteikto prognozi, kritiskā 5% robeža nav pārsniegta,” teikts apskatā.
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iesūknētās dabasgāzes daudzums palielinājies
Tāpat apskatā minēts, ka, tirgus dalībniekiem agrāk sākot dabasgāzes iesūknēšanu, 2019.gada pirmā pusgada beigās Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iesūknētās dabasgāzes daudzums, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes.
SPRK arī norāda, ka visās lielākajās Eiropas biržās 2019.gada pirmajā pusgadā dabasgāzes cena samazinājās, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Cenu samazinājumu veicināja optimistisko dabasgāzes pieprasījuma prognožu nepiepildīšanās, pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās, tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kā arī Krievijas vilcināšanās vienoties ar naftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) par ieguves apmēru tālāku samazināšanu.
“Tirgotāji uzsāka veidot dabasgāzes uzkrājumus brīdim, kad dabasgāzes cena pasaules tirgū atkal pieaugs. Šāda rīcība, veidojot uzkrājumus, ir pozitīva ziņa dabasgāzes importētājvalstij, kāda ir Latvija un, protams, dabasgāzes lietotājiem,” atzīmēja SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Dabasgāzes cenas samazinājumu patērētāji izjuta jūlijā
Viņš arī minēja, ka iedzīvotāji pirmās pozitīvās izmaiņas no dabasgāzes cenu samazinājuma pasaules tirgos izjuta jau šogad jūlijā, kad dabasgāzes gala tarifus mājsaimniecībām būtiski samazināja gan “Latvijas gāze”, gan “Latvenergo”. Tomēr precīzu šo izmaiņu ietekmi uz vidējo tirgus cenu būs iespējams novērtēt nākamajā SPRK tirgus pārskatā.
Tāpat Irklis norādīja, ka SPRK dabasgāzes uzglabāšanas krātuvē tarifus ir noteikusi tādā veidā, ka, palielinoties krātuvē noglabātajiem dabasgāzes apmēriem, samazinās dabasgāzes uzglabāšanas tarifs. Ņemot vērā, ka rudenī dabasgāzes cena pieaug, lētākas dabasgāzes noglabāšana krātuvē par zemākiem uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem pie relatīvi zemām kredītprocentu likmēm sekmē dabasgāzes cenu stabilitāti arī mazumtirdzniecības tirgū. Līdz ar to mazinās risks, ka mājsaimniecību dabasgāzes iegādes izmaksas tuvākajā nākotnē varētu pieaugt.
Pēc apskatā minētā, 2019.gada otrajā ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām bija 30,14 eiro par megavatstundu (MWh), bet juridiskajām personām – 23,3 eiro par MWh.
