Dabasgāzei rekordzema cena. Vai tā varētu saglabāties tik zema arī turpmāk? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Enerģētikas tirgū pērn bijis rekordu gads. Par elektroenerģijas rekordzemo cenu biržā pavasarī jau rakstījām, bet tagad kārta pienākusi dabasgāzei.
Kā ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), mājsaimniecībām vidējā dabasgāzes mazumtirdzniecības cena pagājušā gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 15,17 eiro par megavatstundu, bet juridiskajiem lietotājiem – līdz 12,99 eiro/MWh, sasniedzot rekordzemu cenas līmeni kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas.
Kopumā, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, cena samazinājusies par aptuveni 30%.
Tirgus dati liecina, ka dabasgāzes cenas kritums pasaules tirgos bija vērojams jau kopš 2019. gada decembra. Dabasgāzes cenas ir atkarīgas no tās pieprasījuma apjoma.
Pieprasījumu savukārt noteic ekonomiskā aktivitāte un gaisa temperatūra. Pērn abi šie apstākļi bija labvēlīgi cenas samazinājumam – bija silta ziema, bet ekonomiskā aktivitāte palēninājās Covid-19 dēļ.
Interesanti, ka cenu ietekmē ne vien aukstas ziemas, bet arī karstas vasaras, kad dabasgāze plaši tiek izmantota elektrības ražošanai koģenerācijā, jo palielinās patēriņš, piemēram, kondicionieru dēļ.
“Īstermiņa ietekmi rada arī vētras, kas kavē naftas un gāzes ieguvi, bet ilgākā termiņā dabasgāzes cenu pieaugumu varētu sekmēt Āzijas valstu plāni aizstāt elektrības ražošanu no oglēm ar dabasgāzi,” norādīja SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.
Latvijas gadījumā dabasgāzes patēriņš krātuves iesūknēšanas sezonas laikā no maija līdz oktobrim, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā, samazinājās par 25,63%, jo samazinājās koģenerācijas staciju pieprasījums pēc dabasgāzes elektroenerģijas ražošanai, ņemot vērā dažādus TEC-2 pieejamības ierobežojumus un salīdzinoši labo situāciju ar elektrības ražošanu HES.
Kopumā Latvijā līdz oktobrim patērēja 4627 GWh dabasgāzes.
Vai cena varētu saglabāties tik zema arī turpmāk? Atšķirībā no pagājušā gada situācija šogad pasaulē iezīmējas atšķirīga.
Negribs “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka Ķīnā, kas ir viens no lielākajiem pieprasījuma virzītājiem, ir novērojama aukstākā ziema kopš 1966. gada, tostarp pēc Covid-19 turpina atkopties Ķīnas ekonomika.
“Turklāt, ņemot vērā dabasgāzes cenu lejupslīdi pērn, daudzviet cena bija zem ieguves pašizmaksas, tāpēc nenotika investīcijas gāzes ieguves vietās. Līdz ar to būtiski saruka slānekļa gāzes ieguve, piemēram, ASV. Attiecīgi šobrīd ir iemesls runāt par dabasgāzes cenu stabilizēšanos pēc perioda, kad tās bijušas pazeminātas.”
Mazumtirdzniecības līmenī jāatzīmē, ka kopš 2021. gada 1. janvāra ir spēkā jauni dabasgāzes tarifi mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem. Salīdzinot ar tarifiem, kas bija spēkā 2020. gada otrajā pusgadā, ir vērojams tarifu palielinājums 5–10% robežās.
SPRK gan norāda, ka tarifi joprojām ir zemāki (par 3–5%), ja salīdzina ar laika periodu no 2020. gada janvāra līdz jūnijam.
Runājot par dabasgāzes vairumtirdzniecības cenu, zemāko līmeni cena, par kādu Latvijas dabasgāzes tirgotāji iegādājās dabasgāzi, sasniedza augustā – 6,30 eiro/MWh. Arī tā bijusi vēsturiski zemākā cena kopš tirgus atvēršanas 2017. gadā.
Savukārt jau ar apkures sezonas sākumu 2020. gada septembrī cena pieauga par 38,89%, sasniedzot 8,75 eiro/MWh. Tomēr joprojām, salīdzinot ar 2019. gada septembri, cena bija par 27,86% zemāka.
