4
Ar GPS varēs sekot līdzi ekspertam
Eksperti dabā apsekos teritoriju, izpildot apsekojuma anketu un kartē iezīmējot konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam būs līdzi planšete ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), kas fiksēs eksperta pārvietošanās maršrutu. Ekspertiem nebūs nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram, intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā un teritorijās, kurās pēdējo trīs gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai, kā, piemēram, karjeri.
Biotopu eksperte Anete Pošiva-Bunkovska, skaidrojot, kā tiks skaitītas dabas vērtības, atzina, ka vispirms tiek novērtēta teritorijas iespējamā atbilstība kādam no biotopiem. Reizēm ir uzreiz skaidrs, ka tas ir saimniecisks mežs vai kultivēts zālājs, kas tiek kopts kā mauriņš. “Bet pļavā ar garu zāli ir jāsāk skatīties sugu sastāvs un struktūra – vai tas ir dabisks vai piesēts. Ja saprotam, ka varētu atbilst minimālajiem biotopa kritērijiem, tad velkam ārā inventarizācijas anketu un sākam skaitīt. Tajā skaitā jāatzīmē, cik šajā teritorijā ir veco koku, kādas koku sugas, vai ir dažāda vecuma struktūra mežam u. c.” Eksperts, ieraugot lielos, vecos ozolus un dabisku pļavu, apsvērs domu par aizsargājamo biotopu – parkveida pļavas un ganības. Eiropā un Latvijā aizsargājamais lapkoku praulgrauzis, piemēram, dzīvo tikai vecos, dobumainos kokos un savā dzīves laikā nemēdz pārvietoties tālāk par 20 metriem. “Šī suga ir tā sauktā lietussargu suga, tas nozīmē, ja praulgrauzim ir labi, tad arī daudziem citiem simtiem sugu tur ir labi,” piebilst eksperte.
Ja eksperts konstatē dabisku zālāju, tad viņš izvēlas tipisku vietu, nomēra kvadrātmetru un saskaita visas tajā esošās augu sugas. Dabiskā zālāja kvadrātmetrā parasti ir 20–30 sugas, kamēr, piemēram, mauriņā tikai 10.
Latvijā kādā pļavas kvadrātmetrā saskaitītas pat 38 dažādas sugas, kamēr Igaunijā rekords ir 60 sugas.
Būs arī plāns sikspārņu aizsardzībai
Eiropas Savienības biotopu kartēšana ilgs trīs gadus. Projekta kopējās izmaksas ir 9,5 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu dod Eiropa. Šā projekta ietvaros tiks izstrādāti arī esošajām 20 īpašajām dabas aizsardzības teritorijām dabas aizsardzības plāni, kā arī piecu sugu aizsardzības plāni. Aizsardzības plāni būs roņiem, pūcēm, dīķa naktssikspārnim, plat- ausainajam sikspārnim un dzeņveidīgajiem.
Kartēšana ir dabas vērtību apzināšana, veicot apsekojumu tieši dabā. Atklātā konkursā par ES nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizāciju Latvijā biotopu kartēšanas tiesības ieguva apvienība SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” un Latvijas Dabas fonds. Kopumā dabas vērtības skaitīs 180 eksperti un viņu asistenti.
