Dabas vērtības ir nacionālais lepnums 4
Latvijā sākusies biotopu kartēšana. Tik vērienīga dabas vērtību apzināšana notiek pirmo reizi. Tā parādīs, kādas dabas bagātības mums pieder. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne uzsver, ka dabas skaitīšana ir kā revīzijas veikšana savā saimniecībā. “Mēs iegūsim zinātniski pamatotu informāciju, kādas un cik daudz dabas vērtību Latvijā ir saglabājies.”
Suņus piesieniet, bises paslēpiet
Biotopu kartēšana notiks līdz 2019. gada beigām. Gan pašvaldības, gan privāto zemju īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kuru īpašumos plānota dabas vērtību apzināšana, saņems informatīvo vēstuli. Visi īpašnieki, kuru teritorijās tiks apzinātas dabas vērtības šogad, jau ir saņēmuši vēstuli deklarētajā adresē. Taču eksperti diemžēl nespējot pateikt konkrētu ierašanās dienu un stundu. Ja pārbaudāmā pļava atrodas pie dzīvojamās mājas, eksperts saimniekiem pieteiksies. Arī mašīnas, ar kuru eksperti atbrauks, logā būs informācija ar projekta koordinatora telefona numuru. Ja radīsies šaubas par eksperta nolūkiem, uz to būšot jāzvana. Visiem ekspertiem līdzi būs Dabas aizsardzības pārvaldes izdotas noteikta parauga eksperta apliecības.
Dabas vērtību sargi ļoti cer, ka zemes īpašnieki viņus nesagaidīs ar suņiem un bisēm. Tas ir Sugu un biotopu aizsardzības likums, kas ļauj dabas ekspertiem veikt bioloģiskās daudzveidības inventarizāciju. Drošība ir pirmajā vietā. Eksperti par konflikta situāciju informēs Dabas aizsardzības pārvaldi, kuras speciālisti sazināsies ar zemes īpašnieku un mēģinās rast kopēju valodu.
“Tas, ka eksperts ir iegājis jūsu īpašumā un konstatējis kādu biotopu, neuzliek jūsu saimnieciskajai darbībai nekādus aprobežojumus,” sola biotopu eksperte Anete Pošiva-Bunkovska. “Nekādi ierobežojumi netiks noteikti, kamēr nebūs iegūta pilnvērtīga informācija par bioloģisko daudzveidību visā valsts teritorijā. Jo var izrādīties, ka aizsargājamo biotopu skaits pat samazinās, konstatējot, ka kādas sugas Latvijā ir ļoti daudz. Kas notiks tālāk, neviens nevar pateikt, jo mums līdz šim nekad nav bijusi informācija par biotopiem visā valstī kopumā.”
2004. gads, kad vienā rītā cilvēki pamodās un konstatēja savā īpašumā “Natura 2000” platības un tiem sekojošus ierobežojumus, vairs neatkārtošoties.
Biotopu vērtēšanā tiek ņemtas vērā Latvijas ap- stākļiem adaptētas Eiropas Savienības vadlīnijas. “Jūsu saimnieciskais priežu mežs Dānijā varbūt būtu aizsargājams biotops, bet pie mums nav, jo tas ir saimniecisks mežs, tas nav dabisks,” skaidro A. Pošiva-Bunkovska. Un otrādi, ja Dānijā ir ļoti daudz lapu koku mežu, tad Latvijā to ļoti maz, un, tā kā tur dzīvo sugas, kas citos Latvijas mežos nevar izdzīvot, tad biotopu vērtētāji šādiem mežiem neizvirza tik stin- grus dabiskuma kritērijus.
