Dabas vērošana: kā to pareizi darīt, kas jāvelk mugurā un ko nedrīkst? 0
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dabas un tās procesu vērošanu var iedalīt divās grupās – pasīvās (koki, augi, alas, kalni, ieži utt.) un aktīvās (viss, kas kustas, peld, rāpo, skrien un lido). Ja dabu gribat vērot aktīvi, vislabāk to var darīt no putnu vērošanas torņiem vai dodoties dabā speciāla dabas gida, kurš labi pārzina dzīvnieku pulcēšanās un barošanās vietas, pavadībā.
Arī lepnā vientulībā, bruņotam ar kameru, fotoaparātu vai, vēl labāk, nakts redzamības kameru, no medību torņa var novērot dzīvniekus. Šī aktivitāte gan iepriekš jāsaskaņo ar konkrētās platības medību lietotāju.
Latvijā nav daudz tādu dzīvnieku, kuri kļūtu aktīvi tikai naktī. Pie tādiem var pieskaitīt pūces, ūpjus, sikspārņus, ežus, āpšus, bet lielākā daļa, ja tos netraucētu cilvēku saimnieciskā darbība, labprāt naktīs gulētu un barotos pa dienu.
Mežu ieskautās pļavās un laukos līdz pat pusdienlaikam un jau agrā pievakarē var redzēt stirnas, aļņus, mežacūkas, arī tik ļoti uzmanīgos briežus.
Nevajadzētu traucēt dzīvniekus pie to mājvietām – ģimeniskās lietas un sadzīve lai paliek viņu pašu ziņā, bet medību torņi, kuri parasti tiek būvēti pie dzīvnieku barošanās, pārvietošanās un riesta vietām, būs īstā vieta, kur gūt neaizmirstamus iespaidus un materiālus saviem fotoalbumiem.
Vērojot dzīvniekus, jāuzvedas klusi, ģērbties vajadzētu vēja un lietus izturīgās, nečaukstošās drēbēs, dzīvnieki jūsu klātbūtni nedrīkst just, tos nedrīkst traucēt, lai viņi neatgriezeniski nepazustu no šīs vietas.
Domāju, ka došanās svaigā gaisā un dabā, ekskursijas pa mūsu zemi, daudzu skaistu un sakoptu vietu atklāšana vai iepazīšana no jauna apstākļos, kad esam ieskauti Covid-19 važās, pašreiz varētu būt ļoti iederīga. Un vienmēr var uzzināt kaut ko jaunu, kas mainīs jūsu uzskatus vai iesakņojušos stereotipus.
Vai zināt, ka par dzīvniekiem ir daudz mītu? Varbūt, vērojot dabu, uzzināsiet, ka patiesībā zaķis nemaz nav tāds bailulis, kāds tas tiek tēlots folklorā: satiekot pretinieku, tas nebēg, bet bieži vien nostājas boksera stājā gluži kā Mairis Briedis un pretinieku atvaira.
Cūka nav netīra, bet dubļu vannās vārtās, lai piebeigtu insektus kažokā, bet sakaltušos dubļus noberž, trinoties gar koku stumbriem.
Pieņēmums, ka ezim jādod piens, ir aplams, ezim no tā var sasāpēties vēders, šis dzīvnieks ir tipisks gaļēdājs un viņa ēdienkartē ir peles, vardes, tārpiņi un kukaiņi. Mīli dabu, dodies dabā!
Eksperta viedoklis
Medībām ir jāveicina dabiskie procesi
Dr. biol. Jānis Ozoliņš, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks: “Savvaļas sugu un dzīvotņu saglabāšana Latvijas mūsdienu un nākotnes ainavā nav iedomājama, veidojot vienīgi aizsargājamas teritorijas un norobežojot tās no saimnieciskās darbības zonām. Īpaši svarīgi ir nodrošināt pārvietošanos, slēpšanos un barošanos lielo zīdītāju un putnu sugu saglabāšanai platībās, kurās pārklājas cilvēku, mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku uzturēšanās vietas.
Medības kā vienotā dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā integrēts brīvprātīgs savvaļas dzīvnieku izmantošanas veids ir vēsturiski un ekonomiski piemērotākais risinājums cilvēku un savvaļas sugu līdzāspastāvēšanai.
Tās palīdz veidot sugu izdzīvošanai nepieciešamu un vienlaikus sabiedrībai pieņemamu populāciju blīvumu, sugu mijiedarbību, dzīvnieku uzvedību, kā arī ļauj iegūt papildu informāciju par sugu aizsardzības stāvokli, vides drošību un saimnieciskiem riskiem.
Medību produkcijas ieguve vai precīza dzīvnieku skaita uzturēšana mūsdienās nav galvenais uzdevums. Medībām ir jāsaglabā un jāveicina dabiskie procesi, kas uztur populāciju pašregulāciju un pašatjaunošanos.
Lai medību saimniecība varētu pildīt šīs funkcijas, jāpilnveido ierindas mednieku izglītība un jāpopularizē labākās prakses piemēri, kā arī jāveido uz zināšanām, savstarpējas cieņas, izpratnes un izdevīgumu balstīts dialogs ar citām interešu grupām vienotam mērķim – dabas daudzveidības saglabāšanai.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
