Mandarīnu ieleja un viduslaiku piekraste 0
Ceļotāji atklājuši, ka izdevīgi dzīvot Bosnijā, bet uz Horvātijas dārgajām kūrortpilsētām un dabas parkiem doties ekskursijās. Turklāt braucot var piestāt ceļa malā un iegādāties vietējo tirgotos sulīgos mandarīnus. Protams, tūristus arī aicina īpaši interesants piedāvājums – pašiem doties ievākt ražu, vizinoties laiviņā pa kanāliem mandarīnu birzīs. Skats uz tām Neretvas upes ielejā ir aicinoši gleznains un neparasts.
Pēc kara apšaudēm restaurētā Horvātijas pērle Dubrovnika Adrijas jūras krastā vilina aizvien vairāk atpūtnieku (arī no Rīgas lidostas vasaras sezonā nu atklāts tiešais reiss). Noiet gar viduslaiku pilsētas 2 km garo akmens mūri, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, vien ir ko vērts. Gaišo akmens bruģi vecpilsētas ielās ļaužu pēdas nopulējušas spoži mirdzošu. Nogurušie tūristi labprāt satupstas veldzēties pie milzīgās apaļās Onufrija strūklakas, kas viduslaiku pilsētas ūdensapgādes sistēmas tīklā esot bijusi noslēdzošā daļa. Savukārt mazā Onufrija strūklaka atrodas pilsētas centrālajā laukumā, kur arī slejas zvanu tornis ar pulksteni un Svētā Vlasija baznīca: tās altārī glabājoties Dubrovnikā īpaši godināmā Vlasija galva un vietējo juvelieru izcilais meistardarbs – apzeltīta svētā figūra no sudraba. Svētā Vlasija skulptūra redzama arī virs vecpilsētas lielajiem ieejas vārtiem – viņu uzskata par Dubrovnikas patronu, jo 971. gadā šejienes iedzīvotājiem viņš esot parādījies, lai brīdinātu par ienaidnieku uzbrukumu.
Dubrovnikā piestāj daudz kruīza kuģu, ar kuriem pirms pieciem gadiem esot sabraucis vairāk nekā miljons tūristu, tāpēc, lai novērstu pārapmeklētību, pilsēta vienojusies ar kruīza kompānijām, ka dienas laikā no kuģa nenokāps vairāk kā 7000 pasažieru. Savukārt ar prāmi vai kuteri iespējams izvizināties pa jūru un paciemoties kādā brīnišķīgā salā, piemēram, Lokruma salā ir botāniskais dārzs, Karaliskais forts, benediktīniešu klosteris un nūdistu pludmale.
Ūdenskritumi un dabas brīnumi
Izbaudot Horvātijas vijīgos piekrastes ceļus, var apbrīnot gleznainos skatus uz kristāldzidro jūru, kalniem, bet emociju kulminācijai savu artavu sniedz nepārspējamie ūdenskritumi.
Raugoties Kravices ūdenskritumā, neviļus nāk prātā, ka tāda varētu būt bijusi ūdens rituālu vieta mīlestības un skaistuma dievietei Afrodītei un viņas izredzētajam Adonīsam. Ne velti 26 m augsto un 120 m plato ūdenskritumu pakāje vasarā ir kļuvusi par populāru peldvietu. Un, ja izdodas uzrāpties gar ūdenskrituma malu, iespējams ieraudzīt dažus mazākus, aiz klintīm paslēptus ezeriņus. Tiesa, jāatceras, ka par iespēju paraudzīties uz Kravices un citiem dabas brīnumiem tiek iekasēta nauda, turklāt cena ar katru gadu pieaug.
Tie, kas redzējuši lielāko Horvātijas nacionālo parku – Plitvices ezerus –, teic, ka tā ir paradīze zemes virsū. Parka teritorijā ir 16 lieli un vairāki mazi ezeri, aptuveni 140 ūdenskritumi, 20 alas un unikāls priežu un dižskābaržu mežs. Arī Krka nacionālais parks ar iespaidīgajām dabas ainavām atzīmēts visos Horvātijas tūrisma ceļvežos: ja vēlas tos redzēt varenības pilnbriedā, turp jādodas pavasarī. Parks Krka upes kanjonā paver brīnišķīgu skatu uz nepieradinātas dabas ainavām, iespaidīgi mutuļojošu ūdenskritumu kaskādēm un mierīgi plūstošiem ūdeņiem, pār kuriem ved koka tiltiņi un celiņi. Protams, katram gribas tvert fotomirkļus, taču pilnībā parādīt attēlos visu acīm redzamo skaistumu diemžēl nav iespējams.
Pārsteigumus sagādā arī Slunjice – pilsētiņai tek cauri Koranas un Slunjčicas upītes, veidojot neskaitāmus mazākus un lielākus ūdenskritumus. Dažviet mājiņas un pagalmi uzsēdušies tieši virs ūdenskritumiem. Brīnums aiz brīnuma…
