Dabas spēks nogurušam organismam. Zāļu sieva iesaka darbīgās tējiņas 0
Ko darīt, ja ziema vēl neatkāpjas, līdzcilvēki šķauda, klepo un šņaukājas un paša organisma uzkrātās vitamīnu rezerves jau krietni patērētas? Viens no risinājumiem – fitoterapija. Palīgus veselības stiprināšanai un uzlabošanai var atrast gan sniegainajā mežā, gan zaļajos tirdziņos un augu pazinēju krājumos.
Darbīgās tējiņas
Viens no lētākajiem un katram pieejamiem līdzekļiem ir tējas. Profilaksei no rīta un vakarā var iemalkot pa krūzītei smaržīgas zāļu tējas no augiem, ko pats esi ievācis savā dārzā un apkārtnes pļavās tieši vasaras saulgriežu laikā, kad jebkura zālīte ir īpaši spēcīga. Bet dziednieciskās tējas nedrīkst lietot uz savu galvu, lai, vienu orgānu ārstējot, nenodarītu pāri citiem.
“Ja augiem tic, tie ir ļoti iedarbīgi! Piemēram, pavisam droši tējas buķetē var likt kopā asinszāli, kumelīti, rudzupuķi, pelašķi, raudeni, vīgriezi un mārpuķīti,” norāda zāļu sieva no Aizputes Vaira Rudzroga.
Aromātisks dzēriens, kas bez ierobežojuma ieteicams gan slimiem, gan veseliem, pagatavojams no C vitamīnu saturošām meža avenes lapiņām, gremošanu veicinošās ugunspuķes, asinsvadus paplašinošās piparmētras, holesterīnu pazeminošās lazdas lapām un arī mārsila, kas tonizē un uzmundrina. Dažam labāk garšo tēja no viena auga, piemēram, kumelītes, liepziediem, piparmētras, tomēr tos vajadzētu periodiski mainīt. Piparmētra no rīta uzmundrina, bet vakarā – nomierina.
Kumelīšu tēju, sauktu par sieviešu skaistuma tēju, var dzert bez ierobežojuma, vienīgi jānotrāpa deva: pārāk stipri savārīta, tā rada vēdera aizcietējumu.
Pēc krietnas nosalšanas, kā arī vīrusu atvairīšanai der uzvārīt tēju no trejādiem augiem: ehinācijas, salvijas un ugunspuķes.
Vaicāta, kā atpazīt ekoloģiski tīrus, pareizi sagatavotus un uzglabātus augus, V. Rudzroga teic: atliek paļauties uz pārdevēju godaprātu, bet tēju svaigumu var novērtēt vizuāli – vai dabas veltes nav pelēkas, sabirzušas.
Labums no tējas ir tad, ja augi ievākti tālu no šosejām, dzelzceļa, rūpniecības objektiem, fermām un ar ķimikālijām apstrādātiem lielsaimnieku laukiem.
Brīnumdari – ālante un kadiķītis
To, kāda tēja kuram vispiemērotākā, zāļu sieva precīzi varot pateikt, aprunājoties ar cilvēku klātienē. Tikmēr nevienam šajā sezonā nenāk par ļaunu attīrīt organismu. “Īsta brīnumzāle ir ālante – daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, ko senos laikos loloja piļu un klosteru dārzos. Mūsdienu zinātnieki atklājuši, ka ālantei piemīt spēcīgas pretiekaisuma īpašības, tā attīra iekšējos orgānus, arī aknas.” V. Rudzroga ālantes saknes ievāc pavasarī un rudenī un no izžāvētām izgatavo pulverīti. To lieto tukšā dūšā, pustējkarotei drogas uzdzerot glāzi remdena ūdens.
Ļoti vērtīgas īpašības piemīt kadiķa pulverim, ko sajauc ar medu attiecībās 1:3. Tikpat labi iedarbojas kadiķa (citviet to sauc par ēci vai paegli) skujas, jaunie zariņi, ko tagad var noraut no mūžzaļā kociņa, jo kadiķī vēl ir ziemas enerģija. Ja tējkarotei sasmalcinātu skuju uzdzersim siltu ūdeni, tas vērtīgās vielas aiztransportēs pa visu organismu, patīrīs asinsvadus, kaulu locītavas un dos tonusu. Bronhu, balsenes, deguna dobumu iekaisuma un klepus ārstēšanu atvieglo kadiķu skuju uzlējums. Ņem 5 ēdamkarotes skuju, aplej ar verdošu ūdeni un 20 minūtes elpo tvaikus.
Ja aptiekas vitamīnu vietā ik dienu apēd vai vismaz pazelē dažas kadiķogas, tās atsvaidzinās elpu un mazinās zobakmeni, savukārt ogās esošās ēteriskās eļļas, nokļuvušas asinīs, dabīgi stiprinās un atveseļos organismu.
Nepārvērtējamie skujeņi
Kad gaisa temperatūras svārstību iespaidā kaklā iemetas krekšķis, labākais palīgs ir priežu pumpuru tēja. Tiesa, pumpuri vācami pavasarī, tad ļoti rūpīgi un ilgi žāvējami – lai nezustu tajos esošās ēteriskās eļļas. Toties pašlaik un vēl kādu mēnesi var pagatavot veselīgu tēju no priežu, egļu zaļajām skujām. Krietnu sauju skuju aplej ar nepilnu litru ūdens, liek uz plīts, ļauj ūdenim uzmest burbuli un atstāj ievilkties. Šādu šķidruma devu izdzer rūgtu vai ar medu.
Zinātnieki par ārstniecībai derīgām atzīst visu Latvijā augošo priežu skujas, jo tās lielā daudzumā satur C, K, B1, B2, P vitamīnu, karotīnu un mikroelementus: cinku, dzelzi, fluoru, kā arī hlorofilu un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Reti kuram bērnībā mamma nav piedāvājusi skuju inhalācijas, pēc dūšīgas smaržīgo tvaiku saelpošanās pazūd gan aizsmakums, gan mandeļu iekaisums.
“Pēdas vakaros der palutināt ar skuju vanniņām. Sauju skuju aplej ar karstu ūdeni. Kad tas mazliet padzisis, pievieno vārāmo sāli. Tāda procedūra uzlabo asinsriti, noņem pietūkumu un iekaisumu, mazina saaukstēšanās simptomus,” pamāca zāļu sieva un piebilst – arī ciedra skujās ir vērtīgais hlorofils, fitoncīdi un vitamīni. Ciedru eļļa noder apsaldējumu ieziešanai, tā mīkstina ādu un mazina sāpes.
Vīrusu izplatības laikā ir labi, ja mājas aptieciņā glabājas kaltēta kalmes sakne. Kad kniešas kakls, ir iekaisuši elpceļi, rūgto saknīti izsūkā un izpļauj, bet vēdera gripas gadījumā var iekšķīgi lietot gan kalmes tēju, gan pa pustējkarotei kalmes saknes pulveri – paskrubēs zarnas, iznīdēs baciļus.
Vairas Rudzrogas padomi
• Ārstnieciskās tējas, tāpat kā zāles, lieto kursa veidā – parasti nedēļu, tad novērtē pašsajūtu un, ja nepieciešams, turpina vēl nedēļu vai divas. Profilaksei un baudīšanai pļavas augu maisījumu dažādās kombinācijās droši var dzert līdz pat nākamajai sezonai.
• Vispārējai organisma attīrīšanai noder tēja, kurā ir kosa, auza, kliņģerīte, bet iekaisušu kaklu labi skalot ar salvijas tēju.
• Piparmētru augu buķetē parasti neliek, jo tā noņem pārējo zālīšu aromātu.
• Pēc sešiem vakarā jebkura šķidruma, arī tējas uzņemšana jāierobežo – lai atpūšas nieres un naktī nav lieki jāstaigā uz tualeti.
• Liepu ziedi tējai jālasa, rūpīgi sekojot laika apstākļiem, – pēc spēcīga lietus ziedi vairs nav tik vērtīgi, jo ūdens labās vielas izskalojis.
• Skujeņu tēja var pastāvēt ilgāk, lai ūdens kārtīgi izvelk vērtīgās vielas, bet zāļu un ziedu tējas labāk uzliet un dzert svaigas.
• Pretvīrusu bumba. Sarīvē ingveru un ķiploku, pievieno medu. Lieto pa tējkarotei, uzdzerot siltu ūdeni.
