Nebija redzēta kopš 1914.gada. Ko atrodam dabas skaitīšanā 0
Dabas skaitīšanas eksperti šogad Moricsalā konstatējuši ļoti retu sūnu – skrajo hipnu, kas Latvijas teritorijā nebija redzēta kopš 1914. gada. Vasaras sākumā Kurzemē uzieta lielās kosas atradne, bet Amulas upes krasta sengravā savukārt līdz šim nezināma ala.
Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu inventarizācijā šogad izvērtēti pusmiljons hektāru 99 pašvaldībās. Šos darbus veic 250 ekspertu. Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti.
Lielai kosai patīk avoksnāji
Līdz šim Latvijā bija zināma tikai viena vieta, kur aug lielā kosa, kas labos laika apstākļos var sasniegt pat 2,60 metrus – Ventas upes krastā Zlēku apkaimē. Taču šovasar dabas skaitīšanas laikā atrasta otra šī Latvijā tik retā auga atradne – Gramzdas pagastā. “Lielajai kosai ir nepieciešami specifiski augšanas apstākļi – minerālvielām bagātās augsnes ar pastāvīgu sārmu ieplūšanu,” norāda Dabas skaitīšanas projekta speciāliste Ilze Reinika. Latvijā abas lielās kosas atradnes atrodas avoksnainā nogāzē upes krastos.
Kopumā Latvijā sastopamas vairākas kosu sugas: tīruma, pļavas, purva, upes, meža kosas. Tās visas labos augšanas apstākļos nepārsniedz 50 cm garumu, taču lielā kosa attaisno savu nosaukumu – tā var pārsniegt cilvēka augumu. “Ja tomēr nākas sastapties ar lielo kosu, kad tā nav sasniegusi savu maksimālo garumu, to var pazīt pēc tā saucamajām ribiņām: lielajai kosai ir 20 – 40 ribiņas, bet pārējām kosām mazāk par 20 ribiņām,” norāda lielās kosas atradējs Roberts Čakšs.
Ventas krastā, kas apaudzis ar skraju mežaudzi, lielā kosa aug pushektāra platībā. Tiek uzskatīts, ka tur sastopami no 100 līdz 250 tūkstošiem kosu eksemplāru. Arī jaunajā atradnē Gramzdas pagastā lielā kosa ir diezgan lielā platībā.
Pēdējo reizi redzēta cara laikos
Mitrā ieplakā uz trūdoša ozola stumbra Moricsalā dabas eksperts Ansis Opmanis atradis vēl kādu mūsu floras retumu. Skrajais hipns ir neliela sūna, kurai līdz šim Latvijas teritorijā bija zināma tikai viena atradne – Moricsalā. Tiesa, šī sūna tur kopš 1914. gada nebija fiksēta.
“Likās, ka šī suga ir izzudusi. Bet šajā gadā Moricsalā mūsu eksperti atklāja, ka tā tur saglabājusies. Lai gan pagaidām grūti pateikt – saglabājusies vai no jauna uzradusies. Varbūt sūnai šie simts gadi bija nepieciešami, lai izgulētu ziemas miegu, un šogad bija tieši tik daudz saules, lai tā atkal izlīstu ārā…” spriež I. Reinika.
Vēl viens šīs sezonas atklājums: ziedi bez krāsu pigmenta. Proti, vairākās vietās Latvijā šogad dabas skaitītāji fiksējuši puķes ar baltiem ziediem vai pat kātiem. Kas tur īpašs? “Tas, ka citos gados šiem ziediem un arī kātiem ir bijušas krāsas! Tā ir šīs vasaras īpatnība – vairākās ģeogrāfiski nesaistītās vietās visā valsts teritorijā šādi ziedi ir fiksēti. Zinātniska skaidrojuma tam dabas skaitītāju rīcībā vēl nav,” piebilst Dabas skaitīšanas projekta speciāliste.
Kad eksperts ierauga tanku
Eiropas Savienības biotopu kartēšana ilgs trīs gadus. Projekta kopējās izmaksas ir 9,5 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu dod Eiropa. Šā projekta ietvaros tiks izstrādāti arī esošajām 20 īpašajām dabas aizsardzības teritorijām dabas aizsardzības plāni, kā arī pieci sugu aizsardzības plāni.
Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu, uzsver I. Reinika. Kopš 2017. gada dabas eksperti ir pārstaigājuši vienu miljonu hektāru lielu teritoriju. “Šajā sezonā eksperts ir dzēsis tikko sākušos meža ugunsgrēku.
Cita eksperte apsekojumu pārtrauca, jo sev priekšā ieraudzīja tanku! Pēc laika atgriežoties šajā pašā teritorijā, lai iesākto kartējumu pabeigtu, tas pats tanks viņu sagaidīja atkal. Kā vēlāk izrādījās, tanks-mulāža pēc mācībām netika laikus aizvests.
Savukārt ūdens eksperte kontroliere jau smaida par to, ka vismaz vienu reizi dienā ūdens apsekojumu laikā iekrīt kādā bebru alā,” teic I. Reinika. Darbi nebūt nav pabeigti, tie turpināsies arī nākamgad – noslēdzošajā sezonā, kurā vairāki simti ekspertu ies, skatīs, vērtēs, pierakstīs un analizēs. Tikai pēc 2020. gada būs pieejama apkopota, pārbaudīta un digitalizēta informācija par Latvijas dabas vērtībām.
“Tā būs informācija arī par mums pašiem, par latviešiem kā dabas sastāvdaļu, kas pļavās vij vainagus, pēta alas un atsegumus, vasarā meklē veldzi piejūrā vai upēs un ezeros, “barojas” purvos un uzņem dabas enerģiju meža ielokā,” bilst I. Reinika.
Pērn dabas skaitīšanā konstatēts, ka Latvijā dramatiski sarūk dabisko zālāju platības. Tās galvenais iemesls ir dabisko pļavu neapsaimniekošana vai nepareiza apsaimniekošana. Daļā zālāju ir konstatētas svešzemju augu sugas, piemēram, latvāņi, lupīnas, Kanādas zeltslotiņas, kā arī ekspansīvas sugas, kas liecina par nepiemērotu vai nepietiekamu apsaimniekošanu. Vērojama tendence, ka zālāji, tostarp bioloģiski vērtīgie, neauglīgās augsnēs tiek apmežoti.
