Dabas sargus grib reformēt: kādi ir VARAM plāni? 3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno reorganizēt Dabas aizsardzības pārvaldi, kontroles funkcijas un atļauju izsniegšanu nododot Valsts vides dienestam.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vadošās amatpersonas, izņemot pagājušā gada nogalē amatā iecelto DAP vadītāju, parakstījušas vēstuli Valsts prezidentam, premjeram un nozares ministram, aicinot apturēt “sasteigtu” un “neprofesionāli virzītu” dabas aizsardzības nozares reformu.
Pirmdien beigsies piecu dienu termiņš VARAM Valsts sekretāra izdotajam rīkojumam, kura laikā DAP ir jāizvērtē resursi un funkcijas, ko varētu nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Faktiski runa ir par DAP reorganizāciju, pārveidojot to no dabas aizsardzības iestādes par vides izglītības un informācijas centru.
Vides konsultatīvās padomes pārstāve Lelde Eņģele atzina, ka dabas aizsardzības organizācijas, kuras apvieno padome, ar bažām seko līdzi DAP funkciju izvērtēšanai un pārskatīšanai.
“Kārtējā Dabas aizsardzības pārvaldes reforma un funkciju pārskatīšana nav pietiekami pamatota, apspriesta un sagatavota. Nav skaidrs, ko iegūs Latvijas daba no šīs reorganizācijas, kā iecerētās pārmaiņas sekmēs dabas aizsardzības politikas īstenošanu Latvijā, tostarp Latvijas starptautisko saistību īstenošanu sugu un biotopu aizsardzības jomā,” uzskata L. Eņģele. Viņa arī akcentē, ka jau 2017. gadā DAP auditā secināts, ka VVD un DAP funkcijas nepārklājas un iestādes atstājamas katra atsevišķi.
Pēc tam kad DAP reģionu un departamentu vadītāji, kurus atbalsta arī dabas aizsardzības organizācijas, publiski pauda bažas par DAP reorganizācijas procesa tiesiskumu, ministrija atkāpusies no savām kategoriskajām pozīcijām.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns vakar pēc tikšanās ar VARAM amatpersonām atzina, ka līdz 15. aprīlim DAP ir “jātiek skaidrībā ar savu nākamo struktūru un funkcijām”, jāveic to izvērtējums.
Jautājums ir arī par to, vai kontroles funkcijas VVD tiks nodotas kopā ar inspektoriem, kas tās realizē DAP. Šobrīd DAP ir apmēram 120 darbinieku un lielākā daļa, izņemot administrāciju un izglītības centra speciālistus, paralēli visiem citiem pienākumiem veic arī kontroles dabā. “Mūsu cilvēki būtu jāplēš uz pusēm, jo viņiem laika gaitā ir uzlikts ļoti daudz dažādu pienākumu, sākot ar izglītošanu, beidzot ar aizsardzību, kontroli un vides monitorēšanu,” saka A. Svilāns.
VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzina, ka ministrijai nekad nav bijis mērķis likvidēt Dabas aizsardzības pārvaldi.
“Šobrīd nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, bija tikai rīkojums, kas paredz izvērtēt, vai un kā kontroles funkcijas, kas Dabas aizsardzības pārvaldē dublējas ar Valsts vides dienestu, varētu apvienot. Darbs nav beidzies, tas turpināsies līdz maija beigām. Tiks izvērtēti dažādi varianti,” skaidro A. Ozola.
Iespējams, šo pārpratumu starp ministriju un dabas sargiem izraisījusi “neklātienes komunikācija”.
Tāpēc jau vakar viņa Siguldā klātienē tikusies ar DAP darbiniekiem, attālināti nākamnedēļ gan viņa, gan ministrs Juris Pūce tiksies arī ar dabas organizācijām, lai skaidrotu notiekošo. Abu dabas institūciju funkciju izvērtējums nepieciešams efektīvākam nodokļu maksātāju naudas izlietojumam.
Neoficiāli gan šobrīd notiekošās pārmaiņas tiek saistītas ar ekonomiskām un politiskām interesēm. A. Svilāns gan apgalvoja, ka ar politisku spiedienu savā vadības laikā nav saskāries. “Publiskā telpa vispār, arī pirms es 2019. gada novembrī sāku vadīt Dabas aizsardzības pārvaldi, ir saskārusies ar mežu īpašnieku un mežu pārpircēju spiedienu saistībā ar koku ciršanas diametriem, biotopiem un mikroliegumiem, taču šāds lobijs ir visu laiku, jo uzņēmēju interesē ātrāka peļņa,” piebilda A. Svilāns.
Pēc reorganizācijas Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā nākotnē paliktu VARAM nekustamo īpašumu – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – apsaimniekošana, biotopu un sugu monitorings, kā arī vides izglītības un informācijas funkcija. Lai to īstenotu, plānots DAP pievienot arī Dabas muzeju un Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī.
