Dabas sargātāji aicina likt mierā jūras krastā nonākušos ronēnus 0
Iestājoties siltākam laikam, jūras krastā nereti ir manāmi ronēni, kuriem cilvēki dažkārt cenšas palīdzēt, taču Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti aicina to nedarīt un mudina likt mierā dzīvniekus, informē DAP.
Gadījumā, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu roni, tam nevajadzētu pievērst īpašu uzmanību, jo dzīvnieks atrodas savā vidē un, visticamāk, tikai atpūšas. “Līdz ar to vislabākais ir atstāt viņu tur, kur tas ir. Ronēns, iespējams, vienkārši sildās piekrastes saulītē, gaidot, kamēr roņu māte atgriezīsies, vai apgūst spēju pats saviem spēkiem iegūt barību,” skaidro speciālisti.
Viņi norāda, ka nekādā gadījumā nevajadzētu dzīvniekus barot un aiztikt. Veselam un apaļīgam roņu mazulim palīdzība nav vajadzīga. Roņu mazulis bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis, norāda DAP pārstāvji.
“Ļaujiet roņu mātei parūpēties par mazuli, kad viņa atgriezīsies no barošanās jūrā! Bet, ja ronēns jau būs sasniedzis četru nedēļu vecumu, tas pats spēs doties barības meklējumos! Netraucējiet, nedzeniet ronēnu atpakaļ ūdenī, ja dzīvnieks būs pārāk jauns, viņš ūdenī var nosalt! Tāpat nedrīkst ronēnu patvaļīgi barot, īpaši ar govs pienu, kas mazo dzīvo radību var nogalināt,” norāda DAP.
Speciālistu palīdzība jāmeklē vien gadījumā, ja ronis ir ievainots vai acīmredzami novārdzis. Taču arī tad to aiztikt nedrīkst. Šādā gadījumā DAP aicina ziņot speciālistiem, zvanot pa tālruni 67509545, 29198590.
Savukārt, ja jūras krastā pamanīts nedzīvs ronis, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību, līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.
DAP piebilst, ka Baltijas jūrā mīt trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Plankumainais ronis uzturas galvenokārt jūras rietumu daļā, un Latvijas piekrastē konstatēts tikai divas reizes. Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga Baltijas jūrā.
