Uzņēmējs: Dabas resursu nodokļa celšana sadārdzinās pārtiku. “Valdības lēmumi dara mūs bažīgus” 2
Ekonomikas recesijas laikā paaugstināt dabas resursu nodokli, kas sadārdzinās pārtikas produktu cenas, nav pareizais solis, intervijā aģentūrai LETA pauda pārtikas koncerna “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
“Kas attiecas uz valdības lēmumiem, tad uz tiem ir jāskatās no divām pusēm. Viena ir veselība un cilvēku drošība, un viss rāda, ka šajā ziņā ir pieņemti labi lēmumi. Otra puse ir ekonomiskā. Cik labi ir bijuši lēmumi šajā ziņā, rādīs laiks, jo to tik ātri novērtēt nevar. Taču pirmās iezīmes, kuras parādās, dara bažīgus,” sacīja Didrihsons.
Tostarp viņš norādīja, ka pārtikas ražotājus īpaši satrauc iecere celt dabas resursu nodokli iepakojumam, jo, ja izmaiņas tiks pieņemtas tādā redakcijā, kāda pašlaik ir publiskota, pēc Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, pārtika sadārdzināsies par 3-5%.
Tajā pašā laikā līdz šim nav skaidrots, vai un kā no šiem papildu ieņēmumiem tiks uzlabota vide.
“Turklāt Latvijā pārtikai jau tāpat tiek piemērota viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm Eiropas Savienībā (ES). Tajā pašā laikā mūsu mājsaimniecībām ir vieni no zemākajiem ienākumiem ES, un pārtika tomēr ir starp pirmās nepieciešamības precēm,” uzsvēra “Orkla Latvija” vadītājs.
Jautāts, kādu citu risinājumu viņš redz problēmai ar arvien pieaugušo iepakojumu apmēru un tā nonākšanu vidē, Didrihsons aicināja uz dialogu starp valsti un pārtikas ražotājiem.
“Gan mūsu, gan daudzu citu uzņēmumu dienaskārtībā darbs pie videi draudzīgāka iepakojuma ir visus pēdējos gadus, un projekti ir arī uz nākamajiem gadiem. Mēs varam pastāstīt par ļoti daudzām lietām, kuras jau ir izdarītas un kuras ir plānotas. Mērķis ir gan samazināt kopējo iepakojumu daudzumu, un jāatzīst, ka Covid-19 galīgi nepalīdz, gan padarīt iepakojumu videi draudzīgāku,” pauda “Orkla Latvija” vadītājs.
Viņš atgādināja, ka arī Veselības ministrijai bija iecere celt nodokli vai ieviest papildu maksājumu, taču tagad norit darbs pie vadlīnijām, ko pārtikas ražotāji apņemas ieviest, lai samazinātu sāls vai cukura daudzumu produktos, lai nelietotu vienu vai otru sastāvdaļu.
“Abas puses ir atradušas kopsaucēju, un rezultāti ir. Tas pats varētu notikt attiecībā uz iepakojumu. Diemžēl no valsts puses mums neviens nav pajautājis, ko mēs jau darām un kādi ir mūsu plāni. Izskatās, ka patiesais mērķis ir vienkārši papildu ieņēmumi budžetā. Tad arī būtu skaidri jāpasaka, ka biznesam tiek palielināts nodoklis, lai iegūtu papildu līdzekļus budžetā, bet tam nav nekāda sakara ar videi draudzīgāku iepakojumu. Ja mēs patiesi runājam par videi draudzīgāku iepakojumu, tad sēžamies pie viena galda, mēs izstāstīsim, ko darām, citi izstāstīs, ko dara, un domāju, tad valsts puse būtu pārsteigta par to, kas ir izdarīts un kas ir plānots,” stāstīja Didrihsons.
Viņš arī norādīja, ka loģisks solis būtu PVN likmes samazināšana pārtikai.
“Ikviens no mums ir spiests tērēt līdzekļus par virkni lietu, un pārtika ir ļoti liela sadaļa no ikdienas izdevumiem. Mums ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai Eiropā. Tādēļ PVN samazināšana pārtikai būtu loģisks solis. Es neapgalvotu, ka tas uzreiz būtu jādara visās pārtikas kategorijās, bet ar primārajām precēm – piena produktiem, gaļu, maizi – būtu jāsāk. Pašlaik samazināta PVN likme netiek piemērota nevienai no šīm kategorijām. Tas neskar neko no mūsu ražotās produkcijas, bet tas būtu kopējās labklājības interesēs,” sacīja “Orkla Latvija” vadītājs.
Jau ziņots, ka atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam patlaban nodokli par videi kaitīgām precēm nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina normatīvos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī, ja ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Valsts vides dienestu līgumu par šīs sistēmas piemērošanu vai ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Taču plānotās valsts nodokļu pamatnostādnes 2021.-2025.gadam paredz, ka turpmāk ražotājiem, kuriem noslēgts sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem par to iepakojuma apsaimniekošanu, būs vien 80% atbrīvojums no dabas resursu nodokļa. Atlikušos 20% dabas resursu nodokļa formā vajadzēs maksāt valstij.
