Dabas katastrofu dispečertelpā 0
Pasaules interaktīva karte Eiropas pētījumu centrā (ERC) Itālijas pilsētiņā Isprā pa visu sienu reāllaikā uzrāda lielākās dabas katastrofas – ugunsgrēkus, cunami, plūdus, viesuļvētras, sausumu. Zem tās atsevišķs tablo, kurā parādās brīdinājumi par gaidāmo cunami. Pretī tai sēž zinātnieki, eksperti, kuru uzdevums ir ne tikai apziņot iesaistītās puses, tostarp humānās palīdzības organizācijas, bet arī prognozēt tālākās sociālekonomiskās sekas.
Kamēr planētas pretējās pusēs zinātnieki strīdas, vai globālā sasilšana vispār notiek un vai tai būs tik dramatiskas sekas, Eiropas pētījumu centrā Paolo Bertoldi mums, žurnālistiem, sausi secināja: kaitīgo izmešu emisijas turpina pieaugt, jau ir par vienu grādu karstāks nekā pirmsindustriālajā posmā. 2030. gadā planētas vidējā temperatūra būs pieaugusi par pusotru grādu. Ja planētas sildīšanu “no apakšas” neierobežos, ap 2050. gadu jau būs klāt nākuši +2 0C.
Luks Feiens, kurš katastrofu riska vadības nodaļā vada pielāgošanās stratēģiju projektus, piemēram, māju siltināšanu, uzskata, ka kaitīgo gāzu ierobežošanas un pielāgošanās stratēģijai jābūt izstrādātai katrā dalībvalstī un pat pilsētās. “Vidējai gada temperatūrai palielinoties par diviem grādiem, cilvēku mirstība no karstuma izraisītajām slimībām divdesmitkāršosies, un tas visvairāk skars Dienvideiropu,” žurnālistiem Isprā vēstīja Luks Feiens.
Viņa kolēģis Kimons Keramidass no ERC Seviljas vienības atzina, ka “pāreja uz klimata neitrālu ekonomiku tehniski ir iespējama, taču nepieciešama ir paradigmas maiņa politikā līdz 2050. gadam”, kas vēl neiezīmējoties. Lai to panāktu, tas faktiski nozīmē līdz 2050. gadam uz pusi samazināt pasaules gāzu emisijas. To var, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģētikā no 33% (tāds bija 2015. gadā) līdz 65%, no 3 līdz 36% transportam, no 10 līdz 45% – industrijai.
ERC pētījumos izvērtēts, kādas izmaiņas Eiropā nesīs klimata pārmaiņas vienpadsmit ietekmes jomās. Saskaņā ar sasilšanas scenāriju skaidri iezīmējas ģeogrāfiska plaisa ziemeļu–dienvidu virzienā. ERC zinātnieki paredz vispārēju ES labklājības zudumu aptuveni 1,9% apmērā no IKP.
Lielākā daļa labklājības zaudējumu tiktu ievērojami samazināti saskaņā ar ticamo +2 0C scenāriju. Klimatu visvairāk ietekmēs plūdi, sausums, lauksaimniecība, enerģētika, transports, ūdens resursi, biotopu zudumi, mežu ugunsgrēki, darba ražīgums un siltuma izraisītā mirstība. Tātad 2050. gadā, kad tas brīdis pienāks, būs kaudzēm dokumentu, kuri apliecinās: “mēs jau sen to paredzējām”, “mēs jau sen brīdinājām”.
Jau tagad Eiropas pētījumu centrā ir liels globāls dispečerpunkts, kurā operatīvi apkopo informāciju no visas pasaules, kam var pieslēgties ikviens. Bez lielās Globālās katastrofu brīdināšanas un koordinācijas sistēmas GDACS kartes ir atsevišķi tablo, piemēram, brīdinājuma tablo par gaidāmo cunami pēc zemestrīcēm.
Pirmo dienu laikā skartā valsts un liels skaits starptautisko dalībnieku vāc un analizē informāciju, un tas notiek dažādos ātrumos un ar dažādu precizitāti. GDACS pakalpojumu mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu starp visiem dalībniekiem.
GDACS nosūta katastrofu brīdinājumus aptuveni 25 000 abonentu tūlīt pēc pēkšņām katastrofām. Dažādu pakalpojumu sniedzēju kartes un satelītattēli tiek izplatīti GDACS Satelīta kartēšanas un koordinācijas sistēmā (SMCS). Eiropas pētniecības centrs sniedz automātiskas aplēses un riska analīzi.
UZZIŅA
Dabas katastrofu monitorings
Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēma EFFIS
EFFIS (European Forest Fire Information System) http://effis.jrc.ec.europa.eu/
Tajā var reāllaikā apskatīt gan ugunsdrošības situāciju Eiropā, gan visas lielāko ugunsgrēku vietas, piemēram, to, kur notikuši 29 ugunsgrēki, kas izcēlušies pēc 27. marta.
Eiropas plūdu trauksmes sistēma EFAS
EFAS (European Flood Alert System) https://stage.efas.eu/
Meteoroloģisko un hidroloģisko datubāzu apkopojums.
Globālā katastrofu brīdināšanas un koordinācijas sistēma GDACS
GDACS (Global Disaster Alert and Coordination System) http://www.gdacs.org/
Pasaules karte reāllaika režīmā ar pasaulē notiekošajām dabas katastrofām.
