Dabas iedvesmota izstāde 0
Liepājas muzejā līdz 28. februārim skatāma Ritas Blaževičas gleznu izstāde “Satikšanās dabā”. Mākslinieces akvareļu un akrila tehnikā gleznotās gleznas aicina ieskatīties dabas norisēs, kas mainās gadalaikos, laika apstākļos un smelties iedvesmu ikdienai.
“Mākslinieces iedvesmas avots ir Latvijas daba, ceļojumu iespaidi un, protams, ziedi. Tos viņa pazīst, prot audzēt un kopt un gleznot, izstudējot katra zieda īpašo formu un raksturu. Ainavās ieskanas tumšāki toņi, jo māksliniecei tuvas rudenīgas noskaņas, noēnoto parku klusums un koku alejas, kas aizved tālumā,” skaidro muzeja pārstāve Astra Dzērve.
R. Blaževiča ar saviem darbiem vēlas uzrunāt cilvēkus, jo ikdienas steigā daudz kas paliek nepamanīts: “Man gribas šo skaistumu, kas valda ap mums, uzgleznot un sniegt cilvēkiem tad, kad ārā ir tumšs rudens, ziema vai ļoti agrs pavasaris, kad dzīvē pietrūkst krāsu un pasaule šķiet pelēka. Tad gribas uzmundrināt: “Mirkli apstājies!… Pasaule ir skaista!””
Īpašs stāsts māksliniecei ir par ziediem. “Pasakains ir ziedu krāšņums dabā no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Kā te var būt cilvēks vienaldzīgs? Tāda krāsu un formu daudzveidība un smaržu burvība! Tas viss pārņem savā varā, tāpēc skatos uz to visu ar sajūsmu. Un ir tā, ka sāp sirds: cik skaisti ir ziedi dārzā un vāzē, bet drīz tie pārziedēs, novītīs un to vairs nebūs. Tad gribas man mirkli apstādināt, un es ar prieku ķeros pie otas. Pirms zīmulis pieskaras papīram, darbs jau ir radīts iztēlē, tad ir jācenšas, lai tas, ko gleznoju, būtu tuvāks tam, ko redzu iztēlē. Ir jāstudē forma, neatkārtojamais plastiskums un krāsu saskaņa, kas piemīt ziediem. Tā ir reizē cīņa ar sevi, cīņa ar savu neatkarību, jo daba jau ir pati pilnība, neviens to nevar pārspēt. Es tikai varu caur savu iekšējo pasauli, zināšanām un prasmi atveidot uz papīra to, ko jūtu un redzu. Ne vienmēr tas visā pilnībā izdodas,” atklāj māksliniece. R. Blaževičas darbu poētisko raksturu uztvēruši dzejas grāmatu izdevēji. Viņas ziedu kompozīcijas, liriskie ainavu gleznojumi rotā vairāku grāmatu apgāda “Annele” dzejas krājumiņus.
Māksliniece ir skolojusies pie tādiem latviešu akvareļmākslas klasiķiem kā Kārlis Sūniņš, Eduards Jurķelis un Ērika Romāne. “Šis faktors ir ietekmējis mākslinieces izvēli – akvareli viņa iemīlēja uz mūžu, tā poētisko iespēju, smalko nianšu un vieglās, caurspīdīgi dzidrās tehnikas dēļ, kas tik ļoti atbilst mākslinieces pasaules izjūtai, viņas romantiski sievišķai dabai un daiļuma alkām,” teic A. Dzērve.
Daba iedvesmo un priecē mākslinieci un ar saviem darbiem viņa ļauj ikvienam no mums priecāties par šo skaistumu. “Dabā vienmēr ir par ko priecāties, jo tā ir mainīga: mainās krāsas gadalaikos un pat vienā dienā apgaismojums mainās ik pa stundām. Vienu brīdi ir saule, tad savelkas mākoņi, tad iestājas vakara krēsla un pēc nakts – rīta ausma. It kā atrodamies vienā un tajā pašā ainavā, tomēr katrā reizē tā ir citāda, jo dienu gaitā mainās koku zaļums, kaut kas no jauna ir uzziedējis, tad ziedus nomaina augļi un pamazām rudens iekrāso kokus un krūmus, visbeidzot ziema apsedz visu ar baltu sniegu,” teic māksliniece.
