Dabas fonds: ES lauksaimniecības politika nedodas ilgtspējas virzienā 0
Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politika nākamajiem septiņiem gadiem, ko šonedēļ prezentējis ES Lauksaimniecības lietu komisārs Fils Hogans, varētu būt tikai dekorācija, kas tiks izmantota, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības sektoram tiek piešķirta liela daļa no ES budžeta, bet dalībvalstīm tiek dota lielāka lielāka rīcības brīvība šī budžeta pārdalei, uzskata Latvijas Dabas fondā.
Eiropas Vides birojs, kura biedrs ir Latvijas Dabas fonds, norāda uz iekšējām pretrunām un konsekvences trūkumu prezentētajā plānā. Joprojām neesot skaidrs, kā šo plānu iespējams īstenot, ja netiek pakāpeniski atcelti tiešmaksājumi, kas veicina lauksaimniecības intensifikāciju, un netiek ieviesti alternatīvi atbalsta mehānismi, kas mērķēti uz ekosistēmu aizsardzību un patiesu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Jauns pētījums, kas publicēts pagājušajā nedēļā, rāda, ka tiešmaksājumi kaitē videi, sabiedrībai un ekonomikai. “Hogana plānā nav pienācīgi ņemts vērā tas, ka daudzu sugu un dzīvotņu skaits samazinās tieši neilgtspējīgas lauksaimniecības dēļ – tiek piesārņots gaiss un ūdens, degradējas augsne un pastiprinās klimata izmaiņas, kā arī tiek apdraudētas lauksaimnieku ilgtermiņa iespējas ražot mums vajadzīgo pārtiku,” norāda Dabas fonda parstāvis Andrejs Briedis.
Savukārt Eiropas Vides biroja Lauksaimniecības un bioenerģijas politikas eksperte Faustīna Ba-Defosēza norāda: “Ja Hogans patiešām vēlas ieviest rezultātos balstītu atbalsta shēmu, kas saistīta ar konkrētu mērķu sasniegšanu, viņam vajadzētu atteikties no perversajām subsīdijām, kas finansē videi kaitīgas darbības un nomainīt tās ar atbalstu ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī palīdzēt lauksaimniekiem pāriet uz ilgstpējīgu saimniekošanu.”
Eksperte arī uzskata, ka nevajadzētu pieļaut, ka EK pamato ES nodokļu maksātāju naudas iztērēšanu jaunai lauksaimniecības politikai, kurā nav iestrādāta stingra atskaites sistēma par maksājumiem saimniecībām. “Katru reizi, kad ES valstu valdībām tiek dota lielāka rīcības brīvība, tiek izpildīts tikai pats prasību minimums. Ja rīcības brīvība nav apvienota ar atbildību, plāns būs tikai dūmu aizsegs, lai sistemātiski samazinātu vides mērķus. Mums nepieciešama tāda nākotnes politika, kurā Komisija ir pietiekami drosmīga, lai noteiktu reālus finanšu sodus valstīm, kuras neseko noteikumiem,”.
Arī Andrejs Briedis norāda – lai arī lielāka elastība lēmumu pieņemšanā dalībvalstu līmenī sākumā var šķist pievilcīga, Latvijas pieredze ir negatīva – līdz šim Zemkopības ministrija neesot izcēlusies ar ambicioziem plāniem vides un dabas aizsardzības jomā. “Ja nebūtu EK spiediena esošās Lauku attīstības programmas (LAP) saskaņošanas laikā, vides pasākumu īstenošanai atvēlētie līdzekļi būtu vēl mazāki un pasākumi bezjēdzīgāki. Labā ziņa varētu būt tā, ka dalībvalstis būs atbildīgas par nosprausto mērķu sasniegšanu,” atzīst zaļo pārstāvis.
Kā ziņots, vakar, 29.novembrī, EK nāca klajā ar jaunās lauksaimniecības politikas vīziju, kur kā galvenās prioritātes definēta nepieciešamība mazināt tiešmaksājumu un cita veida atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī vispārējā sistēmas vienkāršošana.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
