Dabas eksperts: Latvijā mēs varam lepoties ar dižkokiem – dabas pieminekļiem 18

TV24 raidījumā “EkoRAID” diskusijas epicentrā bija Latvijas dižkoki. Līdz 2024. gada 1. janvārim Latvijā ir reģistrēti 14710 dižkoki, tā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) publicētā informācija interneta mājās lapā. Vai šis dižkoku skaits Latvijā ir unikāls rādījums Eiropā?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

“Grūti salīdzināt ar Eiropas valstīm, bet jāsaka, ka tas cipars nav pilnībā objektīvs. Skaidrs, ka ne visi dižkoki ir apzināti un piereģistrēti šajā dabas datu bāzē. Es pieļauju, ka to skaits ir divreiz lielāks. Dižkoki aug un iet bojā, bet es domāju, ka Latvijā šie dižkoki ir zināms savs kultūras un dabas mantojums, jo tie vēsturiski ir tikuši pasargāti dažādu iemeslu dēļ, ne tik daudz dabas dēļ. Sākotnēji tiem dižkokiem bija kultūrvēsturiska nozīme, simboliska nozīme. Ja tie ir bijuši skaisti Latvijas ozoli vai liepas, tad, protams, latviešu folklorā par to daudz kas ir aprakstīts,” tā TV24 raidījumā pastāstīja DAP ģenerāldirektora P.I. Andris Širovs.

Līdz ar to varot teikt, ka dižkoku skaits Latvijā ir “interesants” un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs tāda dižkoku uzskaitīšana īsti pat varbūt nenotiek. “Mums tā ir izdalīta kā īpaši aizsargājama atsevišķa dabas teritorijas kategorija – šie dabas pieminekļi. Mēs dižkokus saucam par dabas pieminekļiem. Citās ES valstīs tādi veci koki ir kaut kas salīdzinoši rets un ne tik aizsargāti, kā tas vēsturiski, es domāju, ir bijis Latvijā,” turpināja sacīt Širovs. “Latvijā mēs ar to varam lepoties, protams, izņēmums varētu būt apstādījumi, parki, dārzs, viss pārējais,” piebilda dabas eksperts TV24 raidījumā “EkoRAID”, stāstot par dižkokiem Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā liecina informācija DAP mājas lapā, tad dižkoki ir viena no neatņemamām Latvijas dabas vērtībām, šie senatnes liecinieki kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan arī ir saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā daži no tiem ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība. Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un zinātniska funkcija un tiem liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu u.c. organismu grupām. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu.

Ja īpašumā ir reģistrēts dižkoks, ir vairāki būtiski apsvērumi, kas jāņem vērā:

– dižkoks un tā tuvākā apkārtne ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – aizsargājams ir ne tikai pats koks, bet arī teritorija zem koka vainaga un vēl 10 m josla ap to. Dižkoku aizsardzību un apsaimniekošanu regulē MK 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”;
– Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi ir:
nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu
ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas objektos (Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 24. pants );
-Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), kā arī ir saņemta Pārvaldes rakstiska atļauja.

Ikviens koks ir sargājama dabas bagātība. Īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus meža, tostarp pie mājas – līdz 20 cm diametrā.

Reklāma
Reklāma

Zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri savā īpašumā vēlas nocirst koku (izņemot augļu kokus) un, ja tas atrodas pilsētas vai ciema teritorijā vai koks ir sasniedzis ievērojamus apmērus, kā arī vēl citos atsevišķos gadījumos, kas minēti Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, nepieciešams vērsties pašvaldībā pēc atļaujas. Saņemot īpašnieka iesniegumu, pašvaldība apseko koku un gadījumos, kad koks jau ir sasniedzis ievērojamus apjomus, lēmums vēl tiek saskaņots ar Pārvaldi, un tikai pēc Pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība var izsniegt koku ciršanas atļauju.

Latvijā reģistrētie dižkoki ir atrodami dabas datu sistēmā OZOLS.

Pieteikt jaunu dižkoku iespējams Dabas aizsardzības pārvaldes Dižkoku uzskaites rīkā ŠEIT.

Plašāku informāciju par dižkokiem variet lasīt DAP mājas lapā ŠEIT.

Plašāk skatieties pievienotajā video!

Pilnu raidījumu “EkoRAID” variet skatīties TV24 ēterā sestdien, 27.aprīlī, pl.9:30!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.