Dabas dzīvības spēks – pumpuri! Kas tajos vērtīgs un kuri garšīgākie? 6
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ir pavasaris, kad uzņemt enerģiju un vitamīnu krājumus no koku un krūmu pumpuriem. Tos var lietot gan svaigus, gan kaltētus. Kas vērtīgs pumpuros, un kuru augu pumpuri ir garšīgākie?
Kas pumpuros vērtīgs
Tajos ir ļoti bagātas barības vielu rezerves, dažādas aktīvās vielas, kas, saņemot siltumu un ūdeni, sāk intensīvi izdalīt enerģiju, lai augs varētu attīstīties. “Pamatā tie ir cukuri, jo tāpat kā cilvēkiem, arī augiem cukuri ir ātrākais enerģijas avots. Pumpuros ir antioksidanti, ēteriskās eļļas, kas tos pasargā no ārējās vides ietekmes, fermenti, mikroelementi, vitamīni,” stāsta farmaceite, farmācijas doktore Vija Eniņa.
“Pumpurā ir viss, kas nepieciešams auga augšanai, ļoti sabalansētās, nelielās devās, bet ar milzīgu enerģijas uzkrājumu.” Katram augam ir savas tam raksturīgās īpašības, ko varam izmantot ārstniecībai. Atšķirībā no lapām pumpuriem ir lielāka biogēnā aktivitāte – auga vielas ir koncentrētākas, iedarbojas intensīvāk. Tāpēc pumpuri būs nepieciešami salīdzinoši mazāk, nekā ja izmantotu auga lapas.
Rūgtāki un saldāki
Klasiski farmācijā un fitoterapijā izmanto tikai nedaudzu augu – priežu, bērzu, apšu, melno papeļu – pumpurus. Taču cilvēki labprāt lieto arī citu augu pumpurus. Vieni no iecienītākajiem ir upeņu – ļoti aromātiski un izkaltēti dos labu garšas un smaržas akcentu tējai.
Garšīgi ir svaigu liepu pumpuri, kuros nav miecvielu, sveķveida vielu, tie ir saldi un bagāti ar cukuriem. Saldi un garšīgi ir arī kļavu pumpuri. Ja ir vēlme, droši var pagaršot arī citu augu pumpurus, taču tie nebūs tik saldi, turklāt jāatceras – visu ar mēru.
Priede pret klepu, apse pret sāpēm
Priežu pumpuriem piemīt antibakteriāla iedarbība, tie labvēlīgi iedarbojas uz elpceļu veselību. Tos var pievienot tējai vai gatavot uzlējumus vannai, kad ir klepus, iekaisumi, bronhu slimības.
Bērzu pumpuriem piemīt urīnu un žulti dzenoša iedarbība, arī pretiekaisuma un tonizējošas īpašības. Tomēr gan svaigiem, gan kaltētiem bērzu pumpuriem ir rūgtena, savelkoša garša, jo pumpura zvīņas ir bagātas ar sveķveida vielām, un tas var izraisīt nieru kairinājumu. Tāpēc nieru slimību gadījumā ieteicams lietot urīndzenošas tējas, kas gatavotas nevis no pumpuriem, bet lapām.
Melnās papeles pumpuri veicinās asinsriti, tiem ir arī pretiekaisuma iedarbība. “No melnās papeles pumpuriem bieži gatavo eļļas izvilkumus, ar ko apstrādā brūces. Man bērnībā ar šādu eļļas izvilkumu ieberzēja galvas ādu, lai labāk augtu mati. Tika pabarota gan galvas āda, nebija blaugznu, gan uzlabota asinsrite, jo bizes patiešām bija biezas,” pieredzē dalās Vija Eniņa.
Apšu pumpuriem ir pretsāpju iedarbība, tāpēc no tiem mēdz gatavot ziedes, ar ko ierīvē sāpošus muskuļus vai locītavas.
Nenokavēt īsto brīdi
Pumpuru vākšanas laiks ir īss. “Ievācot par agru, pumpurs vēl ir snaudošs, un tā aktīvās vielas nekādu labumu veselībai nedos. Bet, ja ievāksim par vēlu, kad jau izspraukusies pirmā zaļā lapiņa vai dzinumiņš, viss labums un spēks, kas pumpurā, jau būs iztērēts auga augšanai, un cilvēkam nekāds labums vairs nebūs palicis. Piemērotākais brīdis ievākt pumpurus – kad tie ir drusku piebrieduši, bet vēl nav sākuši plaukt,” skaidro augu pazinēja.
Lai nenodarītu pāri augiem, nevajadzētu pumpurus vākt no zara galotnes, kā arī nolasīt visus, jo augam jāturpina augt un veidot jaunos dzinumus. Tos vēlams ņemt izlases kārtā no mazajiem sānu vai apakšējiem zariņiem. Ideāli, ja pumpuru vākšanu varam apvienot ar augu kopšanas darbiem, piemēram, dārzā retinot vai sakopjot ogu krūmus. Bērzu pumpurus bieži vāc cirsmās no nozāģēto koku zariem.
Kā pareizi žāvēt
Ja paredzēts pumpurus lietot nevis svaigus, bet žāvētus, pēc novākšanas tos nedrīkst ienest siltā istabā vai žāvēt saulē – saņemot siltumu, tie ātri atvērsies, un gaistošie savienojumi iztvaikos, līdz ar to pumpurs zaudēs savas labās īpašības. Piemērotākās vietas žāvēšanai ir vēsi bēniņi vai šķūnītis, noēnota nojume.
Savukārt, ja bērzu pumpuri ievākti ar visiem zariem, no tiem sasien saišķi un pakarina vēsā, ēnainā vietā. Kad zari izžuvuši, kļuvuši trausli, viegli lūstoši, pumpurus no zariem nobrauka ar roku vai nokuļ un vēl mazliet pažāvē.
