Dabas draugi māna pilsētniekus, vedot medņu safari 6
Pagājušā gada sākumā, kad tika spriests par pārejas noteikumiem Medību likumā, atļaujot mežacūku medības būtībā visā Latvijas teritorijā, arī aizsargājamās platībās, lai mazinātu Āfrikas cūku mēra ietekmi, ārkārtīgi nobažījušies rādījās Latvijas Ornitoloģijas biedrības un arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji. Laikrakstā Latvijas Avīze tika paustas bažas, ka mežacūku medības apdraudēs melnos stārķus, zivju ērgļus un citus Latvijas faunai tik nozīmīgos putnus.
“Ar putniem var veidoties bīstamākā situācija – Slīteres nacionālā parka stingrā režīma zonās atrodas lielo plēsīgo putnu ligzdvietas, kuru tuvumā cilvēkiem nevajadzētu atrasties no 1. februāra līdz pat 1. augustam,” Medību likuma grozījumu iespējamos riskus ar piemēru ilustrēja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte. “Skaidrs, ka, rīkojot mežacūku medības un iztraucējot ligzdošanas laikā klinšu vai jūras ērgli, melno stārķi un citus putnu pasaules retumus, varam tos zaudēt.”
“Ar vienām tādām medībām, kas notiek nepareizajā laikā, pietiktu, lai melnā stārķa ligzda būtu pagalam,” satraukumu par medību iespējamo kaitējumu pauž Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.
Interesanti gan, kā mežacūku medības janvārī, kad dzinējmedības vēl ir atļautas (tās šogad mežacūkām beidzās februāra beigās), var apdraudēt melno stārķi, kurš šogad saskaņā ar Dabas datu informāciju Twitter kontā atgriezās tikai 1. aprīlī, vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Zivju ērglis savā vasaras mītnē šogad atgriezās 29. martā.
Bet ar to vien dīvainības nebeidzas. Mednieki mežā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās uzturēties nedrīkst no februāra līdz augustam, toties pilsētnieki gan pavasarī Slīteres nacionālajā parkā bez saskaņojuma var doties medņu safari. Aicinājums tika publicēts Delfi.lv un citos portālos, norādot: “Biedrība Dabas draugi sestdien, 15. aprīlī, aicina piedalīties safari tipa auto ekspedīcijā Medņu salidojums. Ekspedīcijas mērķis ir iepazīties ar Slīteres nacionālā parka dabas bagātībām un savām acīm ieraudzīt medņu tēviņu vai medņu vistu, stāsta biedrības pārstāvis Arvis Ozoliņš.”
Ekspedīcijas laikā pa aizsargājamo dabas teritoriju interesenti pārvietotos ar automašīnām. “Medņu tēviņi var būt bezbailīgi un uzbrūkoši. Dabas draugiem ir aizliegts tuvoties vai pieskarties medņiem. Ekspedīcijas dalībniekiem būs jāievēro stingri drošības noteikumi, kas izstrādāti sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un vadošajiem ornitologiem tā, lai nodrošinātu ekspedīcijas dalībnieku drošību un iespējami maz traucētu Slīteres nacionālajā parkā mītošos medņus un citus dzīvniekus,” tā sacīts aicinājumā.
Neformālā sarakstē ar DAP noskaidrojās, ka saskaņojuma ar DAP neesot ne Siguldā, ne Kurzemē. Pasākums notiekot jau trešo gadu, un ar DAP īsti neesot ko saskaņot, jo biedrība atrodot pilsētniekus, kas piesakās, samaksā naudu, un tad visi lēnām braucot pa šoseju, ceļiem un no malas skatoties putnus. Nenotiekot braukāšana ārpus ceļiem, ne arī pa riesta vietām. Tas esot pasākums muļķiem, jo tāpat no mašīnas neviens nevarot atšķirt, kāds putns pacēlies – rubenis vai mednis. Tas pats tika apgalvots arī neformālās sarunās ar citiem dabas draugiem – uztraukumam nav pamata. Drīzāk jāuztraucas pašiem klientiem, jo naudu prasot, bet rezultāta tāpat nebūšot nekāda.
