Dabas aizstāvji izstrādās Latvijas mazo ērgļu glābšanas plānu 1
“Mēs esam atbildīgi par mazajiem ērgļiem pasaules priekšā – Latvijā ligzdo piektā daļa pasaules mazo ērgļu un teju puse visas Eiropas Savienības mazo ērgļu. Mazais ērglis ir viena no visvairāk apdraudētajām plēsīgo putnu sugām Eiropā. Pirms septiņiem gadiem Latvijā ligzdoja 3600 mazo ērgļu pāru, tagad vismaz par 15% mazāk. Iespējams, šobrīd mazo ērgļu populācija Latvijā ir stabilizējusies,” cer Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperts Andris Dekants.
Lai aizsargātu mazo ērgļu populāciju, 14. martā Latvijas Dabas fonda vadītā projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ietvaros notiks mazā ērgļa sugas aizsardzības plāna izstrādes sanāksme.
Vislabāk garšo vardes
Mazā ērgļa dzīves apstākļus ietekmē ne tikai mežizstrāde, kas samazina ligzdvietu skaitu, bet a rī intensīvā lauksaimniecība. Ērglis barojas zālājos, it īpaši nopļautās pļavās, seklās mitrās ieplakās. Mazā ērgļa nozīmīgākā barība ir vardes, kā arī sīkie grauzēji, nesmādē arī kurmjus un kukaiņus.
“Mazais ērglis ir mežmalu putns, ligzdu būvē netālu no meža malas. Tas parasti medī kilometra rādiusā ap savu ligzdu, tāpēc svarīgi, lai dzīvesvietas tuvumā ir pļavas ar vardēm. Tāpat mazajam ērglim nepieciešami atsevišķi augoši koki, siena kaudzes, stabi, kur uzmesties, lai nolūkotu medījumu,” atzīst ornitologs.
Aizvadītajā gadā eksperti ir atraduši rekordlielu skaitu ligzdu – 176, salīdzinājumam – 2017. gadā – 114 ligzdas.
“Ne visas ligzdas, ko atrodam, var uzskatīt par mazā ērgļa ligzdām. Šīs ligzdas ir vizuāli līdzīgas citu lielo putnu mājvietām. Pērn atradām 532 ligzdas, kurām nav skaidras piederības, 260 ir ligzdas, kuras tiek dalītas ar peļu klijānu vai vistu vanagu,” piebilst eksperts.
Turpinās jau iepriekš novērotā tendence – 10% no atrastajām ligzdām ir skārusi mežu ciršanas ietekme – piemēram, ligzdas ir atrastas ciršanai sagatavotā mežā, turklāt ir gadījumi, kad ligzdas koki pat nav iezīmēti kā saglabājami. Tāpat ir gadījumi, kad mežs ir nocirsts līdz pat ligzdai – iespējamība, ka mazais ērglis šeit turpinās dzīvot, ir maza. “Ir gadījumi, kad atrodam mazā ērgļa ligzdu, bet mikroliegumu tur vairs nevar pagūt izveidot, jo izsniegta ciršanas atļauja,” novērojis ornitologs.
Vai mikroliegums ir vienīgā iespēja?
Šobrīd ar mikroliegumiem aizsargātas 342 ligzdas jeb 9%. Iesniegti pieteikumi vēl 78 mikroliegumu veidošanai. “Lielās ligzdas un koku rinda ap tiem jāaizsargā. Mikroliegumu veido 5–30 ha platībā (līdz 100 ha, ieskaitot buferjoslu), bet vidēji 9–14 ha platībā. Zemes īpašniekam ir tiesības saņemt ikgadēju kompensāciju par saimniecības darbības ierobežojumiem 157–160 eiro par ha gadā,” skaidro A. Dekants.
Mikroliegums ir labākais veids, kā sargāt lielo putnu sugas pēc iespējas precīzi, neveidojot nevajadzīgus ierobežojumus, taču pieredze ar mikroliegumu ierosināšanu un īpašnieku paustie viedokļi skaidri norāda, ka šobrīd Latvijā pieejamās ikgadējās kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem nav pietiekamas.
“Lielo mežu platību īpašnieki priecājas par ērgļu ligzdām, piemēram, skandināvu pensiju fondu vērtība kāpj, ja tie var rēķināties ar ikgadējām kompensācijām par mikroliegumu. Taču mazo meža platību īpašniekus var saprast. Ja viņu dažu hektāru īpašumā ierīkots mikroliegums, tiek ierobežotas iespējas iegūt peļņu no īpašuma. Lai ieinteresētu privātos meža īpašniekus, vajadzētu uzlabot esošo kompensāciju sistēmu par saimniecības darbības ierobežojumiem mikroliegumu teritorijās,” teic A. Dekants. Tāpēc Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārskatīt esošo kārtību un papildināt to ar vienreizējām kompensācijām, ar kurām negūtos ienākumus par mežu, kuru nevar nocirst, kompensētu atbilstoši tirgus vērtībai.
75% mazo ērgļu mikrolieguma platības izveidotas valsts vai pašvaldības mežos.
Mājās būs aprīlī
Latvijā pirmie mazie ērgļi atgriežas aprīļa sākumā, pēdējie – aprīļa beigās un meklē vecās ligzdu vietas. Parasti mazajam ērglim izveidotas vairākas ligzdas. Mazais ērglis mēdz ligzdu mainīt ar peļu klijānu, arī citām plēsīgo putnu sugām, tāpat ir bijuši gadījumi, kad tas ligzdo melnā stārķa ligzdā. Mazajam ērglim ligzdu vīt vislabāk patīk eglē vai bērzā.
Lai mazie ērgļi varētu veiksmīgi ligzdot, šogad Latvijas Dabas fonda eksperti plānojuši izveidot apmēram desmit mākslīgās ligzdas. Tas ir labi pārbaudīts veids, kā palīdzēt putniem teritorijās, kur dabiskās ligzdas kļuvušas nestabilas. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka mazie ērgļi labprāt izmanto viņiem piedāvātās mākslīgo ligzdu pamatnes.
Olu dēšanai un perēšanai jāsākas maijā, lai mazuļi līdz septembrim var pagūt izaugt.
Mazajiem ērgļiem raksturīgs kainisms, proti, ligzdā parasti ir divi cāļi, no kuriem lielākais un spēcīgākais, parasti tas ir vecākais, noknābj vājāko vai arī nelaiž to pie barības, un ērgļu māte baro tikai vienu.
Septembrī ērgļi uzsāk ceļu uz ziemošanas vietām, kuras atrodas Āfrikas austrumos. Vienā virzienā mazais ērglis nolido vidēji 11 tūkstošus kilometru.
