Viss nav apzinātas 0
Latvijā, atšķirībā no gandrīz visām ES dalībvalstīm, aizvien nav inventarizēti visi īpaši aizsargājamie biotopi. Pārvaldē cer, ka nākamajā gadā Latvijā ar ES finansējuma atbalstu sāks īpaši aizsargājamo biotopu inventarizāciju visas valsts mērogā. “Drīzumā sāksim iepirkumu procedūras, lai jau nākamgad var eksperti sākt darbus un iegūt informāciju, cik un kādā kvalitātē aizsargājamie biotopi ir sastopami. Šis darbs jāpaveic trīs gadu laikā, un tikai pēc tam varēsim spriest par to, vai tiešām nepieciešamas pārmaiņas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā,” saka G. Strode.
Pēdējais ziņojums par sugu un biotopu stāvokli valstī par laika periodu no 2007. līdz 2012. gadam rāda, ka lielākā daļa Eiropā aizsargājamo sugu populāciju un biotopu Latvijā atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. Līdzīga situācija gan ir arī citās ES dalībvalstīs, tomēr tas nav attaisnojums. G. Strode paredz – secinājumi par sugu un biotopu stāvokli gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai kopumā tik drīz būtiski neuzlabosies. Iemesls – ziņojumu gatavo par situāciju visā valstī kopumā. “Saņemot Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumus par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, kas parasti ir arī aizsargājami zālāju biotopi, tiek veicināta zālāju stāvokļa uzlabošanās gan “NATURA 2000″ teritorijās, gan ārpus tām. Zālāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir sasaistīta ar LAD atbalsta maksājumiem. Agrāk apsaimniekotājs varēja saņemt atbalsta maksājumu par bioloģiski vērtīga zālāja apsaimniekošanu, ja vienu reizi gadā zālāju nopļāva, kaut vai ar smalcināšanu un atstāja zāli uz lauka, bet šādas apsaimniekošanas rezultātā lielai daļai zālāju samazinājās bioloģiskā daudzveidība. Kopš 2015. gada ir jauni nosacījumi – zāle ir jāpļauj un jānovāc no lauka, vienīgi tagad maksājums ir diferencēts un daļai apsaimniekotāju atbalsta maksājums ir mazāks nekā agrāk. Iznāk, ka daļai apsaimniekotāju ir jāveic lielāks darbs par mazāku atbalsta maksājumu, tāpēc daļa apsaimniekotāju izvēlas nedarīt neko,” stāsta G. Strode.
