DAP pievieno vērtību 0
“Dabas aizsardzības plāni kļūst aizvien dārgāki, tāpēc ka izpēte kļūst aizvien detalizētāka, kartē precīzāk nekā agrāk ir jānorāda vajadzīgais objekts. Jo vairāk objektu atrasts, jo vairāk tie vēlāk jāievada datubāzēs, kas prasa vairāk darba,” teic Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Eņģele.
DAP nelielai teritorijai (līdz pārsimts ha platība) var sagatavot pusotra gada laikā, rēķinoties, ka izmaksas tad ir mērāmas pārdesmit tūkstošos eiro, atkarībā no teritorijas specifikas. Lielajām teritorijām, piemēram, Ķemeru nacionālajam parkam vai Gaujas nacionālajam parkam izmaksas mērāmas simtos tūkstošos eiro.
Savukārt G. Strode atzinīgi vērtē Apes un Alūksnes pašvaldības ļoti lielo ieinteresētību. “Šīs pašvaldības vēlas attīstīt tūrismu, radīt teritorijā papildu pievienoto vērtību un patlaban domā par finansējuma piesaisti savu ieceru īstenošanai. Ja, piemēram, liegums izveidots purva vai vecu mežu masīva aizsardzībai, retu putnu aizsardzībai, tad šādās vietās ir saimnieciskās darbības aizliegumi un ierobežojumi apmeklētājiem, līdz ar to pašvaldība nekādu pievienoto vērtību no šīs teritorijas, visticamāk, nesaredz. Ir teritorijas, kur konfliktus rada ne tik daudz dabas vērtību aizsardzība. Piemēram, vecās meliorācijas sistēmas un dambji upēs vai ezeros patlaban nefunkcionē, jo gadiem nav uzturēti. Ir strīdi – vai un kā atjaunot, garas saskaņošanas procedūras. Reizēm, lai aizsargājamā dabas teritorijā varētu šīs saimnieciskās lietas sakārtot, nolemj izstrādāt DAP, kur tad ekspertiem jāizvērtē, kur un ko vajag darīt, lai varētu gan saimniekot, gan dabas vērtības nosargāt,” tā G. Strode.
