Labā un sliktā puse 0
“DAP ir tāda lieta, kura izstrādes laikā vajadzētu kopā sanākt pašvaldībām, zemju īpašniekiem, dabas ekspertiem un visiem izvilloties, reizēm šā vārda īstajā nozīmē, tāpēc ka plānā būtu jālīdzsvaro dabas un sociālās intereses. Vienīgā nelaime: cilvēki laukos dažkārt uzskata – ko mēs iesaistīsimies, mūsu viedokli neņems vērā, viss ir agrāk izlemts,” teic G. Strode.
Pašvaldību eksperti un vadītāji norāda uz divām konfrontējošām interešu grupām DAP. “Dabas aizsardzības plānam ir labā puse un zināmā mērā sliktā puse. Labums – mudinājums saglabāt dabas daudzveidību. Mazāk iepriecinoši, ka daļai cilvēku šie plāni ierobežo saimniecisko darbību, ko vajadzētu kompensēt. Valsts līmenī šis jautājums nav līdz galam atrisināts, tāpēc notiek dažādas peripetijas kā nesen Vecpiebalgā,” teic Apes novada teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Rominoiss. Apes pašvaldības un Alūksnes pašvaldības teritorijā ietilpstošajam Veclaicenes ainavu apvidum nesen ir apstiprināts DAP.
J. Rominoiss arī vērš uzmanību, ka Latvijā ir jāuzlabo likumi, lai ar nodokļu atlaižu instrumentu rosinātu cilvēkus dzīvot aizsargājamās dabas teritorijās. “Patlaban maksātās kompensācijas nav adekvātas,” piebilst eksperts. Kompensāciju lielums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem patlaban ir no 55 eiro/ha līdz 160 eiro/ha. Rominoiss atceras, ka saziņa ar sabiedrību Veclaicenes DAP gatavošanas laikā nebija pietiekama. Pusotru gadu ilgais termiņš esot bijis pietiekams ekspertiem, tomēr saziņai ar sabiedrību laika neesot pieticis.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers teic, ka DAP gatavošanas laikā panākti kompromisi starp plāna veidotājiem un zemju īpašniekiem. Viņš uzsver – ja plānojam jaunus dabas liegumus, jāmaksā papildu kompensācija līdz brīdim, kad īpašums ir apmežots. Tad ieguvums būs gan īpašniekam, gan arīdzan dabai. D. Adlers secina, ka ierēdņi ļoti daudz vadās pēc likumiem un dokumentiem un ļoti maz iedziļinās reālajā situācijā uz vietas.
