Nebūs DAP, nebūs struktūrfondu 0
DAP nepieciešamību Latvijai kā ES dalībvalstij nosaka saistošās dabas direktīvas.
PADOMES DIREKTĪVA par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību noteic, ka ES dalībvalstis īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (“NATURA 2000” teritorijām) gatavo apsaimniekošanas plānus (Latvijā tos vēsturiski dēvē par dabas aizsardzības plāniem).
“DAP Latvijā var gatavot arīdzan teritorijām, kas nav iekļautas “NATURA 2000” tīklā, jo ne visas vietējās aizsargājamās teritorijas ir vienlaikus “NATURA 2000″ teritorijas. DAP var veidot arī ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, dendroloģiskajiem stādījumiem un citām īpaši aizsargājamām teritorijām,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa piebilst – ar DAP izveidi pašvaldībai ir vieglāk plānot izaugsmi: ja vēlas precizēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas robežas vai mainīt zonējumu vai šīs teritorijas aizsardzības vai izmantošanas noteikumus, tad ir nepieciešams zinātnisks pamatojums. Šādā situācijā DAP kalpo kā zinātniskais pamatojums, lai sakārtotu normatīvo regulējumu.
DAP it kā ir ieteikuma raksturs, tomēr ir situācijas, kad tas kļūst vairāk nekā rekomendējošs, piemēram, ja “NATURA 2000” teritorijā plāno aktīvu attīstību – ceļu pārbūvi vai tūrisma infrastruktūras attīstīšanu.
Šogad pašvaldības, kuru teritorijā ietilpstošajām “NATURA 2000” teritorijām ir spēkā esošs DAP, gūst vairākas priekšrocības, tāpēc ka dažādu finanšu piesaiste “NATURA 2000” teritorijai iespējama vien tad, ja ir spēkā esošs DAP.
