Fotogrāfijas – Dainis Ozols

Dabas aizsardzības pārvalde meklēs Pētermuižas dižtūjas cirtējus 2

Dabas aizsardzības pārvalde, saņemot ziņas par nozāģēto dižtūju Vecumnieku novada Valles pagastā, apsekojusi notikuma vietu, identificējusi īpašumu un noteikusi ciršanas apstākļus. Pašlaik ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība iesaistīto pušu un faktisko apstākļu noskaidrošanai. Paralēli DAP vides inspektori pārbauda arī publiski izskanējušo informāciju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Valles pagastā augošās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 m, kas šīs sugas kokiem ir ļoti liels izmērs. Latvijā Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ir uzskatāma par dižkoku, kopš tās apkārtmērs pārsniedzis 1,5 m.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” visi vietējo un citzemju sugu dižkoki tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – dabas pieminekļiem un ir aizsargājami.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā.

Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme “Ozollapa”. Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.

Foto – Dainis Ozols

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro: “Par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Un neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus). Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta.”

Sodu, par dabas pieminekļa – aizsargājama koka (dižkoka) – patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140-700 euro fiziskajām personām un 280-1400 euro juridiskām personām.

Lai veicinātu dižkoku atpazīšanu un uzskaiti valstī, DAP kopā ar Latvijas simtgades biroju un Latvijas Radio īstenos Dižkoku uzskaites jeb Dižošanās akciju. Tās pamatā ir izstrādāts interneta rīks, kas ļaus ikvienam Latvijas iedzīvotājām iesaistīties dižkoku meklēšanā un noteikšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.