“Kā līdzsvarot badu ar pārēšanos?” Latvijas sabiedrībai jādomā, kā mazināt intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz vidi 59
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mazāk izmestas pārtikas, pesticīdu lietošanas ierobežošana, lauku vides saglabāšana, patērētāju izglītošana – tās ir tikai dažas iespējas, kā sadzīvot ar dabu un labāk izmantot lauksaimniecības resursus pārtikas ražošanai nākotnē.
Uz pasaules situācijas fona, kad gandrīz 700 miljoni cilvēku jeb 9% pasaules iedzīvotāju cieš badu, bet diviem miljardiem cilvēku nav regulāras piekļuves drošam un veselīgam uzturam, Latvija atrodas pārtikušo valstu vidū.
Tomēr Latvijas sabiedrībai jādomā, kā mazināt intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz vidi.
Tikko notikušajā pirmajā Nacionālajā dialogā “Izturētspējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm” Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Neskatoties uz kopējo apņēmību nekaitēt videi un pāriet uz tai draudzīgākām lauksaimniecības praksēm, bioloģiskā daudzveidība dabā aizvien samazinās.
Pesticīdi turpina maitāt vidi, tie samazina dabas daudzveidību, uzkrājas dzīvajos organismos un nonāk barības ķēdēs, arī cilvēka ķermenī.
Blakus enerģētikai un transportam lauksaimniecība ir tā nozare, kas vidējā laika posmā dod vislielāko pienesumu cilvēci apdraudošajām klimata maiņām, jau redzamajām negatīvajām sekām šodien un paredzamajām smagajām sekām līdz šī gadsimta beigām.”
Pirmais Nacionālais dialogs par laukiem un pārtiku notika ar spraigām diskusijām, kuru mērķis bija panākt dažādu nozaru vienotu redzējumu par pārtikas ražošanas sistēmu nākotnē.
Dialoga mērķis bija saskaņot viedokļus un sagatavoties septembra beigās Ņujorkā gaidāmajam ANO Pārtikas sistēmu samitam, kur pulcēsies pasaules valstu līderi.
Dialogu rīkoja Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Pārāk daudz lielsaimniecību?
Jādomā, kā turpmāk saimniekot un kādas metodes izmantot. Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka pienācis laiks izšķirties un saprast arī to, vai mūs apmierina pašreizējais saimniecību sadalījums – proti, tas fakts, ka Latvijā izveidojies samērā daudz lielsaimniecību, bet maz ir mazo un vidējo saimniecību.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā lielo un turīgo saimniecību kļuvis vairāk un to apstrādātās zemes platības ir pieaugušas, tomēr tās joprojām ir maza daļa no kopējā saimniecību skaita Latvijā un nodarbina mazāko daļu lauksaimniecībā strādājošo.
Piemēram, dati liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 69 000 ekonomiski aktīvu lauksaimniecību, taču tikai 3% ir tādu, kuru produkcijas vērtība pārsniedz 100 000 eiro.
Ja paskatāmies uz lielajām saimniecībām plašāk, redzams, ka aptuveni 10% saimniecību ar produkcijas vērtību virs 25 000 eiro kopumā nodarbina aptuveni 24% lauksaimniecībā strādājošo.
Savukārt vidējās, mazās un pavisam mazās saimniecības, kas veido 90% no visu saimniecību skaita, nodarbina 76% no visiem lauksaimniecībā strādājošajiem.
Valsts prezidents aicināja domāt, vai sabiedrība vēlas šādu struktūru un vai tā ir Latvijai un Latvijas laukiem patiešām labākā.
Tāpat dialogā tika uzsvērts – lai arī lauksaimniecības kaitīgā ietekme uz vidi pastāvīgi tiek mazināta, jāapzinās, ka samazināšanas temps ir nepietiekams – tieši to arī norāda ES ar saviem ambiciozajiem klimata mērķiem.
Tas nozīmē, ka radikāli būs jāmaina lauksaimnieciskās ražošanas metodes, lai varētu saņemt subsīdijas un vispār nodarboties ar šo biznesu.
Tāpat starp asām problēmām tika minēti jautājumi par to, kāda būs lauku teritoriju apdzīvotība, kulturālā un sociālā dimensija nākotnē.
Ar racionālu skatu
Pasākuma laikā astoņas ekspertu darba grupas analizēja jautājumus par piegāžu ķēžu caurspīdīgumu, jēgpilnu lauksaimniecības zemes izmantošanu pārtikas ražošanai un lauku vides uzturēšanai, konkurētspēju.
Tikmēr publiski skatāmajā tautas grupā ārsti, uzņēmēji, bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvji un ekonomisti polemizēja, kā cilvēkam kļūt planētai draudzīgākam. Kardiologs Andrejs Ērglis uzsvēra, ka “šeit nedrīkst būt tikai emocijas – jāsaprot, kā līdzsvarot badu ar pārēšanos”.
Kardiologs ir pārliecināts, ka Latvijai nepieciešamas daudzas mazās pārtikas ražotnes, kas produktam radītu augstu pievienoto vērtību un nodrošinātu tieši veselīgāko mums visiem.
Zīmola “MILZU” radītājs Enno Ence pauda, ka uz pārtikas sistēmām mums jāskatās savu bērnu acīm, kuri jau tagad saprot, ka bioloģiski audzēts ir labākais viņiem, un jādomā, kā šo izpratni veidot visā sabiedrībā.
Ņemot vērā ES izvirzīto mērķi samazināt pesticīdu lietošanu par 50% līdz 2030. gadam, ārsts Pēteris Apinis aicināja katru gadu to darīt plānveidā – par 5%, lai varētu šo mērķi sasniegt.
Apkopojot diskusijā dzirdēto, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzina: “Dialogā saklausītais ļaus veidot sabiedrības viedoklī balstītu politiku nākamajiem pieciem gadiem par to, kas darāms lauku, latviskās kultūrvides, tautas un valsts pastāvēšanai. Man ļoti patika atziņa – mēs visi esam patērētāji un vairāk jāieklausās bērnos, kuri mūs var pamācīt. Ir svarīgi nepalaist garām brīdi, kad bērni mums ko māca.”
Jāmaina politika un paradumi
Vairāki diskusijas dalībnieki aicināja mainīt valsts politiku par labu zaļajai domāšanai, vairāk izglītojot patērētājus. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis sacīja, ka pārtikas, vides, veselības politikai jāiet vienotā kopsolī.
“Eiropa jau definē Zaļā kursa mērķus, bet diemžēl Latvijā politiskā griba ir par vāju. Ideāli būtu mainīt pieeju lauksaimniecības subsidēšanai un vairāk runāt par pārtikas patēriņu, ko ēdam un cik daudz ēdam. Aptuveni 30% pārtikas izmetam. Ja ražojam vairāk pārtikas, nekā mums vajag, radot slogu videi, tad ir jautājums – kāpēc to darām. Līdz šim primāri bija ekonomiskie mērķi un nākamos 5–10 gadus vēl joprojām primārā ir ekonomika un konkurētspēja un otrā plānā paliek lauku attīstība, vides veselība, daudzveidība un cilvēku veselība,” secina Norkārklis, aicinot sabiedrību vairāk domāt par šiem jautājumiem.
Runājot par pārtiku kā nacionālās drošības jautājumu, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra – lauksaimnieki spēj paēdināt savu sabiedrību, kā arī dot pārtiku dažām citām valstīm.
“Mēs ar to lepojamies. Trīsdesmit gados esam paveikuši ļoti daudz. Esam sasnieguši ļoti labus rezultātus. Tagad nepiespiesti darām daudzas lietas, kas veicina un uzlabo vidi, kurā dzīvojam un strādājam,” piebilda Lazdiņš.
