Kadrs no “Filmu maratonā” gaidāmās pilnmetrāžas spēlfilmas – Latvijas un Lietuvas kopražojuma “Dzimtene” (režisors Tomass Vengris).
Kadrs no “Filmu maratonā” gaidāmās pilnmetrāžas spēlfilmas – Latvijas un Lietuvas kopražojuma “Dzimtene” (režisors Tomass Vengris).
Publicitātes foto

Latvijas filmu maratons jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā “filmas.lv” 1

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Lasīt citas ziņas

Tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā “filmas.lv”. Filmu maratonā šogad – īpaši atlasītu filmu seansi visas dienas garumā no plkst. 11 visā pasaulē. Šogad programma un paralēlie notikumi ievirzīti dabas un vides problemātikā.

Animācijas filmu seansā būs apkopotas septiņas tematiski vienotas filmiņas, ko veidojuši režisori Roze Stiebra, Dace Rīdūze, Edmunds Jansons, Ēvalds Lācis, Reinis Pētersons, Nils Skapāns un Māris Brinkmanis, bet ievadā režisore Dace Rīdūze iepazīstinās ar savu topošo animācijas filmu “Dusmukule”, kas bal­stīta Agneses Vanagas grāmatās par dusmīgo plastmasas maisiņu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ekoklasikas” seansā – Anda Miziša un Māra Maskalāna 2001. gada filma “Jumta likums”, Lailas Pakalniņas un Maskalāna 2004. gada filma “Leiputrija”, bet nākamajā seansā sekos Pakalniņas 2019. gada dokumentālā filma “Karote”.

Hroniku seansā, pagājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu kinožurnālos varēs redzēt, cik sarežģīta situācija vides aizsardzības jomā bija tobrīd, kad Latvija vēl tikai centās atjaunot neatkarību.

Notiks arī īpašais jubilāru seanss, kurā ar divām spēles īsfilmām tiks svinētas divas 90 gadu jubilejas – režisoram Varim Krūmiņam, demonstrējot 1956. gada filmu “Cēloņi un sekas”, un rakstniecei Vizmai Belševicai, pēc kuras stāsta uzņemta režisores Vijas Beinertes filma “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979). Ar filmām pieminēs divas nesen mūžībā aizgājušas personības – dzejnieku Uldi Bērziņu un režisoru Askoldu Saulīti.

Vakara noslēgumā – režisora Aivara Freimaņa digitāli atjaunotā divsēriju spēlfilma “Dzīvīte” (1989).

LNSO trīskārt krāšņais sezonas noslēgums. Aprīlī un maijā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) noslēgs 2020./2021. gada koncertsezonu trīs krāšņos tiešsaistes koncertos, kuros satiksies izcili diriģenti un pianisti: lietuviešu maestro Modests Pitrens un pianists Rei­nis Zariņš atskaņos Lindas Leimanes, Johanesa Brāmsa un Roberta Šūmaņa mūziku (30. aprīlis), LNSO māk­slinieciskā vadītāja amatā noslēdzošo koncertu aizvadīs Andris Poga kopā ar pianisti Elīnu Bēriņu, piedāvājot Antona Bruknera un Sergeja Prokofjeva skaņu darbus (14. maijs), bet leģendārais Vladimirs Fedosejevs kopā ar pianistu Georgiju Osokinu koncertprogrammā (21. maijs) iekļāvuši Ludviga van Bēthovena un S. Prokofjeva mūziku. Plašāk – “www.lnso.lv”.

Reklāma
Reklāma

Vietu, lietu un cilvēku stāsti elektroniski. Atklāts elektronisks rakstu krājums “Vietu, lietu un cilvēku stāsti”. Krājumu veido III Latvijas stāstnieku konferences “Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem” nolasītie ziņojumi, kuri pārtapuši rakstos.

Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle un krājuma sastādītāja Māra Mellēna norāda, ka tapusī publikācija ir refleksijas par stāstiem un stāstniekiem un tā aicina no vairākiem skatu punktiem palūkoties uz vietu, lietu un cilvēku attiecībām, to atspoguļojumu stāstos un pašam kļūt par stāstnieka ceļa gājēju ar saviem stāstiem.

Rakstu krājums pieejams UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīmekļvietnē, kā arī drīzumā būs atrodams LNKC, Valsts izglītības satura centra un apgāda “Madris” internetvietnēs.

Ieritināties Viņas klēpī. Tieši tāds ir nosaukums mākslinieces, tēlnieces Līvijas Rezevskas (1926–2004) 95 gadu jubilejas pasākumu pro­grammai, kas no 23. aprīļa līdz 13. jūnijam norisināsies Kuldīgā.

Redzamākā un pieejamākā programmas daļa ir skulptūras Pilsētas dārzā, 1905. gada parkā un citviet. Izstāde Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā sniegs iespēju iepazīties ar četru mūsdienu mākslinieču kuldīdznieču Ingas Melderes, Ilzes Vanagas, Danutes Sīles un Annemarijas Gulbes refleksijām par Līvijas mantojumu.

Izstāde Kuldīgas Mākslas nama telpās ļaus ieskatīties Līvijas radošajā procesā, iepazīstinot ar mākslinieces zīmējumiem, skicēm, modeļiem, kā arī sniedzot sajūtu fonu par padomju laika mākslu, izceļot sieviešu tēlnieču pienesumu.

Izstāžu zālē vienuviet skatāms tēlnieces Līvijas Rezevskas atstātais mantojums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.