Zemes tirgu regulē likumdošana un pirktspēja 14
“Lietuvieši, kuri pašlaik lūkojas pēc īpašuma Nīcas novadā, ir ārsti, zobārsti un juristi. Jūrmalciemā pēc iedzīvotāju reģistra ir aptuveni 260 vietējo iedzīvotāju. No 160 zemju īpašumiem tur lietuvieši ir nopirkuši sešus,” informē Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis.
Par citām vietām novadā – Grīnvaltiem, Pērkoni, Bernātiem, Kalnišķiem, Nīcu, Klampju ciemu un Rudi – kaut arī tās atrodas netālu no jūras, šobrīd neesot intereses. “Lietuviešiem ir izsniegtas trīs vai četras būvatļaujas, un viņi būvēs, ko paredz teritorijas plānojums, lielākoties – dzīvojamās ēkas. Pērn kāda rīdziniece, kurai pieder vasaras māja Jūrmalciemā, sacēla trauksmi par to, ka blakus būvēties grasās lietuvietis. Objekta iecere bija nodota sabiedriskai apspriešanai, jo pēc teritorijas plāna tur drīkstēja celt nevis dzīvojamo māju, bet gan darījumu iestādi. Viņš to nosauca par laivu nomas ēku. Vai cilvēks tiešām laivas nomās, tirgos – tas tālāk ir viņa bizness, bet atvaļinājumu tur pavadīs noteikti un par īpašumu kā darījumu iestādi maksās lielāku nodokli.”
Mājas no Liepājas līdz Bernātiem galvenokārt uzbūvētas līdz neatkarības atgūšanai, un daudzviet pie zemes gabaliem vīd uzraksti “Pārdod”. Bet uz jautājumu, kāpēc nepērk latvieši, nav atbildes. “Dažs novadnieks papukst: nepārdodiet zemi lietuviešiem. Taču zemes pirkšana un pārdošana notiek saskaņā ar likumiem,” uzsver Agris Petermanis.
Nīcenieks Jānis Roga lietuviešu interesē par īpašumu iegādi neredz nekādu problēmu: “Tā ir normāla tirgus situācija, solis attīstības virzienā, un ar aizliegumiem neko nevar panākt. Būtu pirktspēja, arī latvieši pirktu īpašumus gan te, gan citā valstī. Ja esam nespējīgi, to izmanto citi.”
Liedagā pie Pērkones sastaptais Dainius Lauziks kopā ar meitiņām Emiliju un Adeliju šeit jau trešo vasaru pavada atvaļinājumu: “Meitenes man jautā, kāpēc mēs nedzīvojam pie jūras. Nopirkt te māju nevaru, bet noīrēt istabu viesu namā gan. Cenas ir zemākas nekā Palangā, pludmale daudz klusāka un tīrāka.”
Vairāk kopīga nekā atšķirīga
Visgarākā robeža (588 km) Latvijai ir ar Lietuvu, un no baltu valodām tieši mūsējām ir tuvākā radniecība. Lietuviešiem gadskārtu nosaukumi gandrīz kā latviešiem: pavasaris, vasara, ruduo, žiema.
Krišjāņa Barona “Latvju dainās” apkopoti 460 tautasdziesmu varianti ar leksēmu “leiši”. Tā apzīmē ne tikai etnisko piederību, bet dažreiz arī Sēlijas vai Zemgales iedzīvotājus. Par vārdu “leitis” ne mazums šķēpu krustots. Daži uzskata, ka tas ir vēsturisks vārds, no senā pašnosaukuma leičiai, citi tajā saklausa nedaudz nicīgu pieskaņu. Jonas Rapalis zina, ka leiši bijuši stipri un drosmīgi puiši, nodevu, nodokļu ievācēji, Latvijā diskusija par vārda politkorektumu aktualizējās 30. gados, latviešu valodas eksperti Jānis Endzelīns un Juris Plāķis turējās pie “leišiem”, praksē bieži vien lietoja abus vārdus, un tikai pēc kara oficiālos tekstos pilnībā pārgāja uz “lietuviešiem”.
Ja vēl nav nogaršots baltais sviests jeb leitis, jābrauc uz Rucavu pie Mirdzas Ārentas. Viņa ir ne tikai baltā sviesta meistare, bet arī seno adījumu rakstu zinātāja. Vai tik jestros cimdu rakstus mūsu rokdarbnieces nav no lietuvietēm pašpikojušas? Lai Duvzares iedzīvotājs leiti satiktu, pietika pārbrist Sventājas upei vai aizbraukt pie brāļuka tirgus dienā.
Dažam Palangas iedzīvotājam, kur “kambaru noma” populārs ienākumu avots, izdevīgāk jebkuru kaktiņu vasarā izīrēt, pašam apmesties pierobežas kempingā un uz darbu ik dienu braukt no turienes.
Kopumā veikali, kafejnīcas un tūrisma uzņēmēji Lejaskurzemē tikai priecājas par klientiem – lietuviešiem. Pieklājīgi un sirsnīgi. Tiesa gan, temperamentīgāki, skaļāki par mums un dažkārt – nekaunīgāki. Piemēram, noīrē apartamentus viena ģimene, bet vakarā ciemos ierodas vesels tabors. Kad saimnieks palūdz ballēties klusāk, viesi prasa atļauju uzsliet teltis, kaut arī tas naktsmītnes piedāvājumā nav iekļauts. No vietējiem dzirdēta neapmierinātība, ka pludmales tīkotāji viņu sētās un pļavās bez atļaujas novieto automašīnas. Tās, protams, ir tikai nianses, ko der ielāgot, pašiem esot tūrista statusā: par tautu mēdz spriest arī pēc indivīda uzvedības.
Vairāk uztrauc pašu kuslums un īsredzība
Par īpašumu nonākšanu cittautiešu rokās viedokļi atšķiras. Sākot ar “Latvieti, nepārdod tēvzemi svešajiem!” līdz “Nevajag kā sunim uz siena kaudzes tupēt”.
Eglons Brūns, zemnieks no Otaņķu pagasta saredz dabīgu procesu: “Mūsējie negrib laukos strādāt un citus ar’ negrib laist. Bet Dievs nemīl tukšumu – nenāks iekšā lietuvieši, nāks ķīnieši vai citi. Zviedri sen jau negrib savas zemenes lasīt, īriem nepatīk ar šampinjoniem ņemties, un tur brauc strādāt cilvēki no Latvijas. Pats Vācijā naudiņu pelnīju, citādi nebūtu māju saremontējis un jaunu dārzu iestādījis. Bet, ja latvietis saka – pārdošu visu un braukšu prom pavisam, tā ir šaurās pierītes domāšana. Esam pārāk izlepuši, naudu saņemt gribam, bet ne par reāli padarīto. Lietuvieši ir čaklāki, uzņēmīgāki par mums, prot gan tirgoties, gan strādāt. Man blakus dzīvo divas dūšīgas lietuviešu ģimenes – darbojas ar lopiņiem, zemi apstrādā. Varbūt ārzemniekiem zemi vajadzētu nevis pārdot, bet iznomāt. Jo šobrīd ir tā – kam nauda, tas rīkojas. Ko nevar nopirkt par naudu, var pa lielu naudu.”
Skatres piemājas saimniecības “Strautu” saimnieki Miķelis un Austra neslēpj satraukumu: “Sanāk, ka latviešiem neko nevajag. Pape un Nida jau iztirgota. Kam uzņēmība, lai šeftē. Lietuvieši māk domāt un saimniekot, pie mums daudz klajumu, izcirstu mežu. Skaudība tautiešu starpā progresē, bet daudzi uz ārzemēm aizbraukušie neatgriezīsies un bērnus latviski nemāca. Pilsētniekiem ir tendence pirkt vecās lauku mājas, bet lauksaimniecības zemi mūspusē izmanto lielākoties dāņi. Mēs audzējam ģimenes vajadzībām, neko nepelnām, bet minimālais iedzīvotāju ienākumu nodoklis no saimnieciskās darbības 50 eiro gadā vienalga ir jāmaksā un degviela jāpērk dārgā. Varbūt latviešu tauta iznīcībai nolemta?”
Uzziņa
Lietuvieši ir Ziemeļeiropas tauta, kuras prāvākā daļa dzīvo Lietuvā. Liela lietuviešu diaspora dzīvo ASV, lietuviešu minoritātes ir Baltkrievijā, Polijā, Dienvidamerikā un bijušās PSRS valstīs. Kopā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku sevi uzskata par lietuviešiem. Vairākums ticīgo ir Romas katoļi, nelielas protestantu minoritātes ir Biržos un Ķēdaiņos.
Pēc iedzīvotāju reģistra datiem 2015. gadā Latvijā dzīvoja 27 423 lietuvieši (1,3%). Vairākums novados gar Latvijas–Lietuvas robežu, Jelgavas, Liepājas pilsētās, Lejaskurzemē.
####
Lauku tūrisma pakalpojumi likuma izpratnē ir lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās sniegtie viesu izmitināšanas pakalpojumi speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas mītnēs vai citās pielāgotās telpās, kurās gultas vietu pamatskaits nepārsniedz 12 un papildu gultas vietu skaits nav lielāks par 6, kā arī ar tiem saistītie papildu pakalpojumi, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem.
####
Pēdējos 20 gados novērojama izteikta tendence samazināties LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) platībai. Atbilstoši VZD datiem, uz 2016. gada 1. janvāri lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 2 352 614 ha jeb 36,5% no Latvijas kopplatības.
Vidēji Eiropā uz vienu iedzīvotāju ir 369 m2 apbūvētas zemes, Latvijā – 655 m2.
Pēc īpašuma tiesību statusa lielākā daļa zemes – 48,1% no kopējās valsts teritorijas, ir fizisko personu īpašumā un lietošanā. Nākamais lielākais zemju īpašnieks ir valsts, kam īpašumā un piekritīga ir 28,4% no kopējās platības. Juridisko personu īpašumā ir 16,3% zemju, bet pašvaldībām pieder un piekrīt – 4,8% zemju.
Tieslietu ministrija vairs neuztur informāciju un nepublicē zemesgrāmatu nodaļu informāciju par zemes īpašumu platībām darījumos ar zemes īpašumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Līdz ar to nav iespējams analizēt situāciju novadu pašvaldībās, kā arī to, kāds ir ārvalstu personu īpašumā esošo zemju platības kopējais īpatsvars.
Avots: Zemes politikas plāns 2016.–2020. gadam.
###
Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā:
• Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2. pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1. pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.
• Pašvaldības no 2018. gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs iznomāt ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.
