Mākslinieces Lailas Kelles pusmuižā Ružciemā daba liek dzīvot zaļi un gudri 0
Gleznainā apvidū ar pakalniem un ieplakām Kurzemes pusē starp Pūri un Enguri atrodas sena pusmuiža, celta 14. gs. beigās. Tajā nu jau vairākus gadu desmitus saimnieko māksliniece Laila Kelle. Viņa tur pārcēlusies dzīvot no Rīgas, lai izvairītos no lielpilsētas burzmas un kņadas.
Pati daba te liek dzīvot zaļi un gudri, lai nezaudētu dabiskumu, justos veselīgāk un ērtāk. Gan mājas interjerā, gan saimniecības ēkās, gan arī pastaigu takās galvenokārt izvietoti koka priekšmeti – neierastas formas, ar dažādiem zaru liekumiem.
Daba interjerā un pasteļos
Arī mākslinieces gleznās akcentēta daba, tai veltīta krāsu oda! Patlaban to varat dzirdēt, skatīt Garkalnes novada kultūras centrā “Berģi”, kur atvērta viņas pasteļu personālizstāde “Dabas noskaņas”.
“Ružciems” – tā mūsdienās sauc šo māju atrašanās vietu, vārds mājai ticis par godu ciemam, kas te reiz bijis, bet pēc cilvēku izsūtīšanas uz Sibīriju panīcis. Mājai bijis nosaukums “Bebri”, acīmredzot tuvējās mitrās vietas dēļ, kur mājojuši šie grauzēji.
Laila atnākusi uz šo seno pusmuižu un pa šiem gadiem no nolaistas, vecas ēkas ar cauru jumtu, kur otrajā stāvā toreiz mitinājušās pūces, izveidojusi ne vien dzīvojamo māju, bet arī interesantu viesu namu.
“Iegūstot šo īpašumu, darba bija pārpārēm – palēnām sakopām un remontējām dzīvojamo ēku un pārējās telpas. Stādījām kokus, košumkrūmus un puķes. Saglabājām muižkungu laikos stādītos kokus – kļavas, ozolus un liepas. Darījām visu, lai apkārtne būtu acīm tīkama un pašiem prieks tur atrasties,” atceras saimniece.
Viņa izveidojusi arī dabas takas, kurās var baudīt meža, pļavu un purva savdabīgo, raksturīgo vidi. Tajās dzied un ligzdošanas vietas meklē putni. Bebru uzplūdinātajā platībā mājvietu sev radis arī gulbju pāris.
Uzkalniņā āpša alu sev par labu atzinusi lapsa, bet ugunskura vietu uzrakuši meža rukši. Pie mākslinieces nereti brauc interesenti, tiek organizēti plenēri. Uz zemas, plašas terases pie saimniecības ēkas var rīkot dažādas nodarbības, piemēram, jogas mācības…
Dzīvojamai ēkai ir divi stāvi, puspagraba stāvā iekārtota pirts un kamīnzāle. Pirmajā stāvā – iespaidīgi plaša viesistaba ar kamīnu, garu saimes galdu, pie sienām pašas Lailas Kelles gleznas.
Kokiem – cita vērtība
“Es gleznoju zaļi un domāju zaļi,” teic māksliniece. Viņa ir neizpratnē, ka citi brīnās, kādēļ visos 40 hektāros pļavās tiek nopļauta zāle, bet mežā netiek cirsti koki. “Citi kokos redz vien naudu un, skaitot kokus, rēķina to – man kokiem ir cita vērtība,” akcentē māksliniece.
No pirmā stāva var nokļūt arī pagrabā, kur joprojām savā vietā ir senie un iespaidīgie ēkas pamatu akmeņi. Otrā stāva istabās viesi var atpūsties dažādu krāsu istabās ar attiecīgu interjeru.
Šajā stāvā iekārtota bibliotēka, kurā dominē mākslas literatūra. Arī grāmatu plauktos – koka dvēsele, tie izgatavoti no skujkoku nomaļu dēļiem.
No lielās istabas ir durvis uz terasi, no kuras paveras skats uz glīti iekopto apkārtni, kā arī var ieiet virtuvē, kurā rupji tēsts baļķis atdala zonas. Ikviens interjera priekšmets novietots ar radošu izdomu tā, lai tas galvenokārt būtu praktisks.
Dēļi, brusas izmantotas arī otrā stāva viesistabā, kurā izveidoti bezstikla logi – tie dekoratīvi nodala telpas. Durvju rokturi, drēbju pakaramie, skapīšu durvis tapuši no interesantas formas zariem.
Koks izmantots arī virtuves galda virsmā un sānos. Tāpat no dēļiem izgatavota novietne malkas uzglabāšanai. Telpās un ārpus tām – gan pagalmā, gan pastaigu dabas takās – atpūtai novietoti ozolkoka soli.
