Kumelīšu koncentrāts atvaira odus, bērza lapu – sašaurina poras. Ineses dabas gudrības veselībai, labsajūtai un skaistumam 0
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Destilējot augus, var iegūt spēcīgu koncentrātu jeb hidrolātu, kam piemīt gan ārstniecisks efekts, gan vairo labsajūtu. Un to var izdarīt arī mājās uz plīts.
Lauku meitene
Jau vairāku gadu pieredze hidrolātu iegūšanā ir Inesei Mekšai – diplomētai ergoterapeitei, auglības monitoru ekspertei un piecu bērnu māmiņai. “Uzaugu laukos, esmu lauku meitene, tāpēc augi man ir ļoti mīļi.
“To, kas ir hidrolāti, uzzināju pirms pārdesmit gadiem, kad pie mums kļuva pieejams internets.”
Bet informāciju praksē pārbaudījusi vēlāk, kad ar vīru iegādājusies īpašumu laukos. “Gribējām baudīt dabas skaistumu, vasarā pēc darbadienas rimti sēžot ārā, taču odi traucēja izbaudīt lauku idilli. Nevarēdams atgaiņāties no odiem, vīrs man vaicāja, vai tad nav neviena auga, kas varētu uzmācīgos lidoņus aizbaidīt.
Zināju, ka šādas spējas piemīt dažām ēteriskajām eļļām.
Turpinot Inese izstāsta, ka odiem šķiet netīkama citronliānu ēteriskā eļļa, taču šim augam mūsu klimats nav piemērots. Izrādās, no vietējiem augiem odu atbaidīšanas spējas piemīt… kumelītēm.
“Iesējām diezgan lielā platībā. Kad vācām kumelītes, odi mums netuvojās,” smejas Inese. “Latvijā augušām kumelītēm ir ļoti spēcīga ēteriskā eļļa, tāpēc nolēmām, ka vajadzētu to iegūt destilēšanas procesā. Nopirkām savu pirmo destilēšanas aparātu un pagatavojām no kumelītēm hidrolātu. Bijām pārsteigti, cik saistošs ir šis process!”
Auga būtība un dvēsele
Hidrolātus gatavo no dažādām augu daļām: pumpuriem, ziediem, lapām, lakstiem, augļiem, saknēm un mizām, tās destilējot. Destilēšanas procesā caur augiem plūst karsts tvaiks, kas paņem līdzi ēteriskās eļļas un citus auga ķīmiskos savienojumus, kuri ir vieglāki nekā ūdens.
Tas nesatur ne alkoholu, ne konservantus, ne arī ko citu, tikai auga būtību un destilētu ūdeni. Ir dabīgs produkts. “Var izmantot svaigus augus un arī kaltētus, tikai tie iepriekš jāizmērcē,” norāda Inese.
“Kāds varbūt ir ieguvis hidrolātu ne vien no pieneņu un nātru saknēm, bet pat no ozola saknēm. Es to neesmu darījusi. Hidrolātu lielākoties gatavoju no kumelītēm, bērzu lapām, jasmīnu ziediem, liepu ziediem, ievziediem, lavandām, rožu ziedlapiņām un vēl citiem augiem – uzskaitījums sanāktu diezgan garš.”
Daudz informācijas un praktiskus ieteikumus, kā iegūt hidrolātus, kāpēc tos vērts lietot, Inese esot guvusi, izlasot Vairas Kārkliņas un Vinetas Kulmenes sarakstīto grāmatu Augu hidrolāti veselībai, labsajūtai un uzturam.
“Ir vairākas destilēšanas metodes. Ja ir mērķis iegūt ēterisko eļļu, destilēšana jāveic strauji, ar lielu spiedienu atdalot ēteriskās eļļas no hidrolāta, kas pēc šā procesa kļūst mazāk vērtīgs,” skaidro Inese. “Otra destilēšanas metode ir daudz ilgstošāka – augs tiek ilgi tvaicēts uz lēnas uguns.”
Daudzveidīgs lietojums
Hidrolāti gan ārstē, gan vairo labsajūtu un skaistumu, uzsver Inese. “Lavandas hidrolāts patīk daudziem, jo nomierina un atsvaidzina, ir ļoti sievišķīgs dabas produkts. Uzsmidzina uz deniņiem, uz kakla, var arī uz spilvena.”
Inese atklāj, ka ievziedu hidrolāts darbojas ne vien kā antiseptiķis – to var izmantot arī konditorejā, jo tam piemīt marcipāna aromāts. “Ja ir šaubas par ūdens kvalitāti, tam var pievienot ievziedu hidrolātu – ēdamkaroti uz glāzi. Hidrolāts darbosies kā antibakteriāls līdzeklis, ūdens attīrīsies,” iesaka Inese.
“Esmu destilējusi piparmētras kopā ar kumelītēm. Tā ir unikāla kombinācija, jo kumelītes darbojas kā dezinfekcijas līdzeklis, bet piparmētras mazina sāpes – darbojas kā vēsa komprese, ja ir kāds sasitums vai nobrāzums,” kodestilāta labās īpašības uzteic tā gatavotāja.
Vācu kumelītes hidrolāts ir lielisks palīgs, lai iztīrītu brūci, apstrādātu problemātisku ādu, kas ir ļoti jutīga vai parādījušās pinnes. Var izmantot kā intīmās higiēnas līdzekli. Savukārt bērza lapu hidrolātam piemīt spējas sašaurināt poras. “Mutes dobuma skalošanai izmantojam pelašķu un raudenes hidrolātu. Nepērkam rūpnieciski ražotus līdzekļus, gatavojam paši.”
Abas ar meitiņu lietojot rožu hidrolātu, kas esot vērtīgs līdzeklis ādai, bet ģimenes stiprais dzimums – viršu hidrolātu. Katram savs, jo rets būs vīrietis, kas gribēs smaržot kā rožu krūms. “Aromāts hidrolātam uzreiz neparādās, tikai pēc četrām vai pat sešām nedēļām,” brīdina Inese Mekša.
Augu destilēšana mājas apstākļos
Ņem dziļu katlu (Inese lieto 10 l ietilpības katlu). Tā vidū novieto ugunsizturīgu stikla trauku (Inese izmanto 400 ml stikla bļodu ar kājiņām) un apkārt kārto destilējamos augus tā, lai neskartu stikla bļodu. Ielej ūdeni tādā daudzumā, lai pārklātu augus, – tie karsēšanas laikā nedrīkst piedegt ūdens trūkuma dēļ (Inese 10 l katlā ielej aptuveni 2 l ūdens). Vāka vietā uz katla liek bļodu, ko piepilda ar aukstu ūdeni vai ledu.
Ieslēdz plīti. Kad ūdens katlā uzvārījies, liesmu samazina. “Man ir elektriskā plīts. Procesa sākumā karstuma intensitāti noregulēju uz 9, bet turpmāk izvēlos ciparu 3 vai pat 2, lai destilēšanas process notiktu daudz mazākā karstuma intensitātē,” stāsta Inese. “Ūdenim katlā jāļauj burbuļot aptuveni stundu.”
Ir nemitīgi jāuzmana, lai nesasiltu ūdens, kas ir virs katla novietotajā bļodā. Tiklīdz tas sasilis, nomaina pret aukstu. “Notiek kondensācijas process: ūdens katlā uzvārās, tvaiki ceļas augšup un, atduroties pret bļodas dibenu, kas piepildīta ar ledu vai aukstu ūdeni, krīt atpakaļ, nonākot stikla traukā, kas atrodas katlā,” Inese īsi apraksta destilācijas procesu. “Ūdenim vāroties un rodoties tvaikiem, tie, izejot cauri augiem, no tiem paņem vērtīgākās vielas. No simt gramiem auga var iegūt aptuveni simt gramu hidrolāta.”
Iegūto hidrolātu pilda dezinficētās un izžāvētās tumša stikla pudelītēs. Inese tās dezinficē vāroša ūdens tvaikos, bet nosusina ar fēnu.