D vitamīns svarīgs ik šūnai 0
D vitamīns nepieciešams, lai kauli veseli, taču pēdējo gadu pētījumi apliecinājuši tā nozīmi arī imunitātes stiprināšanā un aizsardzībā pret dažādām slimībām. Speciālisti apgalvo, ka vairumam no mums šā vitamīna pietrūkst – it īpaši gada tumšajos mēnešos. Vai tiešām tā?
Šo vitamīnu organisms veido pats saules ultravioleto staru ietekmē, taču, tā kā mūsu platuma grādos ar tiem tiekam lutināti skopi, tā bieži vien ir nepietiekami. Turklāt ne katram atrašanās saulē ir piemērota – piemēram, cilvēkiem ar noteiktām ādas slimībām vai tiem, kuriem jālieto medikamenti, kas ultravioleto staru ietekmē izraisa blaknes.
Latvijā lielāku vai mazāku D vitamīna deficītu atklāj līdz pat 80 procentiem cilvēku, kas to pārbauda, teic osteoporozes speciāliste Ināra Ādamsone.
Lai šis vitamīns spētu pildīt savu uzdevumu – gādāt par kalcija uzsūkšanos, jānotiek vielmaiņas procesam aknās un nierēs. Ja šie orgāni nav veseli, var rasties D vitamīna deficīts.
Nereti tas neatkarīgi no uzņemtā daudzuma pietrūkst cilvēkiem ar lieko svaru, jo vitamīns uzkrājas nevis asinīs, bet taukaudos, kur nav aktīvs.
Vai lietot papildus?
Tiem, kas pat vasarā augas dienas pavada telpās, cieš no liekā svara, turklāt ievēro diētu, noteikti pietrūkst D vitamīna, uzskata Ināra Ādamsone. Par to var liecināt muskuļu vājums un sāpes, smaguma sajūta kājās, nespēks un nogurums, taču ne vienmēr tā deficītu var sajust uzreiz.
D vitamīna līmeni vajadzētu pārbaudīt katram. To dara, ņemot asinis no vēnas. Vispiemērotākais laiks šās analīzes veikšanai ir vasaras nogale, kad uzkrājusies neliela rezervīte, un agrs pavasaris, lai konstatētu zemāko rādītāju. Optimālais daudzums ir 30–60 nanogrami mililitrā (ng/ml) asiņu. Ja tas ir mazāks, D vitamīnu vajadzētu uzņemt papildus.
Piemēram, pieaugušam veselam cilvēkam ar normālu svaru, kuram tā līmenis ir zems – 10 ng/ml – un kurš nesauļojas, papildus nepieciešamas apmēram 2000 SV (starptautiskās vienības) dienā.
Gados veciem, tumšādainiem un korpulentiem ļaudīm vajadzīgs lielāks daudzums nekā jauniem, slaidiem, ar gaišu ādas krāsu.
Pietiekams kalcija un D vitamīna līmenis asinīs ļoti svarīgs gan osteoporozes profilaksei, gan tiem, kuri ar šo kaiti jau saslimuši. Ja to trūkst, specifiskie medikamenti kaulu blīvuma stiprināšanai nelīdzēs, un kaulu stāvoklis var pat pasliktināties. Vai sasniegts vajadzīgais daudzums, pārbauda pēc trim četriem mēnešiem, bet turpmāk kontrolē reizi gadā.
Parastais D vitamīns saules ultravioleto staru ietekmē sintezējas ādā vai arī tiek uzņemts ar uzturu. Papildus to var lietot kapsulu, eļļas šķīduma veidā vai arī kombinētajos preparātos ar kalciju.
Aktīvo D vitamīnu, kurš atšķirībā no parastā darbojas uzreiz, var iegādāties ar ārsta recepti. To izraksta smagiem nieru, reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību pacientiem, iekaisīgu zarnu slimību gadījumā, sievietēm menopauzes sākumā, lai aizkavētu kaulu blīvuma samazināšanos, un veciem cilvēkiem ar izteiktu osteoporozi.
Lietojot D vitamīnu papildus, par 26 procentiem samazinās gūžas kaula kakliņa lūzuma risks, liecina pētījumi. Tā uzņemšana kopā ar kalciju spēcina muskuļus un mazina kritienu biežumu.
Noteikti pārbaudīt D vitamīna līmeni asinīs vajadzētu
• tiem, kuri maz uzturas laukā;
• grūtniecēm un māmiņām, kas baro bērniņu ar krūti;
• maziem bērniem, kuriem ir kāju deformācija, tā dēvētās ribu krellītes jeb skrimšļu sabiezējumi, sāpes kājās un rokās; arī tiem, kuri ir nemierīgi, raudulīgi, ar sliktu apetīti;
• sievietēm menopauzes vecumā;
• osteoporozes slimniekiem;
• ja ir barības vielu uzsūkšanās traucējumi, piemēram, celiakija;
• tiem, kas sirgst ar hroniskām nieru, kuņģa, zarnu trakta un vairogdziedzera slimībām;
• hormonu preparātu (glikokortikosteroīdu), dažu asins šķidrinātāju, pretkrampju līdzekļu un citu medikamentu lietotājiem.
Svarīgs ikvienam orgānam
D vitamīna receptori atrodas ne tikai kaulos, zarnās un nierēs, bet arī asinsvadu gludās muskulatūras šūnās, sirdī, priekšdziedzerī, olnīcās, vairogdziedzerī, aknās, plaušās un citviet. Vitamīnam trūkstot, cieš šo orgānu darbība.
Osteoporozes ārstēšanā D vitamīnu izmanto jau sen, taču par iespējām to lietot citu slimību terapijā joprojām notiek pētījumi. Pagaidām vislielākie panākumi gūti psoriāzes slimnieku veselības stāvokļa uzlabošanā.
Zināms – ja D vitamīns ir pietiekamā daudzumā, mazinās risks saslimt ar ļaundabīgu krūts, olnīcu, resnās zarnas un priekšdziedzera audzēju.
VAI TIESA
Pietiekamu D vitamīna līmeni ir iespējams nodrošināt ar pilnvērtīgu uzturu.
Ne vienmēr. Ar uzturu varam uzņemt tikai apmēram 10 procentus no nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Tomēr sava nozīme uzņemtajai pārtikai ir – piemēram, Skandināvijas, it īpaši Norvēģijas, iedzīvotājiem šā vitamīna deficīts nav tik izplatīts, jo viņi ēd daudz trekno zivju.
Nedaudz šā vitamīna satur ar to bagātināti produkti, piemēram, piens, jogurts, apelsīnu sula, sviests un margarīns, par ko liecina norādes uz iepakojuma.
Tiem, kas bieži uzturas laukā, D vitamīna netrūkst.
Nē. Daudziem tas pat vasarā nesasniedz optimālo līmeni. Jo tālāk no ekvatora, jo ādas spēja saražot šo vitamīnu – mazāka.
Daudzi, tostarp Latvijā veikti, pētījumi ir apliecinājuši, ka ziemā D vitamīna līmenis asinīs pazeminās neatkarīgi no ārā pavadītā laika, jo gandrīz visi saules UVB spektra stari tiek absorbēti ozona slānī.
D vitamīna sintēzi kavē arī ādas brūnais pigments melanīns, kas veidojas, ķermenim iedegot, jo tas nelaiž cauri ultravioletos starus. Tos absorbē arī sauļošanās aizsarglīdzekļi, piemēram, krēms ar SPF 8 kavē tā sintēzi par aptuveni 97 procentiem.
Ādas spēja to ražot ultravioleto staru ietekmē laika gaitā mazinās – 70 gadu vecumā tas veidojas aptuveni četrreiz mazāk nekā jaunībā. Turklāt daudzi vecāki cilvēki retāk uzturas laukā.
D vitamīna veidošanos var aktivēt, apmeklējot solāriju.
Nē. Latvijā lietotās solārija iekārtas izdala galvenokārt UVA starus, kas sekmē iedeguma jeb melanīna veidošanos, bet ļoti minimāli – UVB staru spektru, kas veicina D vitamīna sintēzi ādā.
Jebkurā gadījumā, sauļojoties solārijā, jāievēro mērenība, lai neveicinātu priekšlaicīgu ādas novecošanu un audzēja attīstības risku.
D vitamīnu var viegli pārdozēt.
Dažkārt. Uzmanīgi, nepārsniedzot noteikto devu, jālieto tā sauktais aktīvais D vitamīns, ko var iegādāties ar ārsta recepti, taču parasto D vitamīnu uzņemt par daudz ir gandrīz neiespējami.
Tas piesardzīgi, ārsta uzraudzībā, jālieto, ja pastāv nierakmeņu veidošanos veicinoši apstākļi, piemēram, ir slimas nieres vai arī tiek lietoti medikamenti, kas sekmē kalcija izdalīšanos urīnā.
Blaknes ātrāk var rasties tiem, kas sirgst ar sarkoidozi, tuberkulozi, atsevišķām audzēju formām un citām slimībām, kuru gadījumā šis vitamīns organismā veidojas pastiprināti.
Cik daudz D vitamīna dienā nepieciešams
* Zīdaiņiem 400 SV
* Pēc 50 gadu vecuma 800–1000 SV
* Atsevišķu slimību gadījumā, lai nodrošinātu nepieciešamo līmeni 1000–2000 SV
* Ļoti korpulentiem cilvēkiem līdz 5000 SV
KUR ATRAST D VITAMĪNU Produkti (100 g) D vitamīna daudzums (SV) Mencu aknu eļla (1 tējkarote) 924 Grilēta makrele 352 Grilēts lasis 284 Konservētas sardīnes 184 Konservēts tuncis 144 Šitake sēnes (svaigas, kaltētas) 100 Aknas un cepta jēra gaļa 36 Vidēji liels olas dzeltenums (1 gab.) 36
|
