CVK vadības izraudzīšanās nebūs viegla 1
Lai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs var sekot līdzi iespējamajiem riskiem un apdraudējumiem, kas var negatīvi ietekmēt Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu procesu, Saeima plāno dot tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka pašlaik CVK priekšsēdētājam nav iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju par varbūtējiem riskiem, jo tā daļēji ir ierobežotas pieejamības statusā, un līdz ar to viņš ir izslēgts no diskusijām, kurās tā tiek analizēta.
M. Kučinskis “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka izmaiņas likumā “Par valsts noslēpumu”, kuras ceturtdien Saeima nodeva komisijām, ir nepieciešamas neatkarīgi no tā, kurš vadīs CVK. Zaļo un zemnieku savienība plānojot atkārtoti šim amatam izvirzīt tagadējo CVK priekšsēdi Arni Cimdaru, jo viņa vairāk nekā divdesmit gados gūtā pieredze šajā postenī nevarot būt šķērslis, lai pretendētu uz amatu, uzskata M. Kučinskis.
Tieši A. Cimdara pārāk ilgā atrašanās vienā postenī bija galvenais iemesls, kāpēc pret viņa pārvēlēšanu iebilst “Attīstībai/Par” un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas vēloties CVK vadībā redzēt jaunu enerģiju.
“Attīstībai/Par” uz augstāko amatu CVK piedāvājusi Diānas Kurpnieces kandidatūru. Viņa ir starptautiskās auditorfirmas “Price Waterhouse Coopers” vecākā konsultante, ziņo LETA. Iepriekš D. Kurpniece tāpat kā JKP līderi strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Tāpēc neoficiāli viņas izvirzīšana tiek saistīta ar, iespējams, kādu “Attīstībai/Par” un JKP vienošanos.
Taču “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts “LA” to noliedza – “Attīstībai/Par” esot uzrunājusi vairākus kandidātus, kas nav saistīti ar partijām. D. Kurpniece esot piekritusi pretendēt uz amatu un ir gatava arī tikties ar frakcijām.
“Tūlītējas koalīcijas vienošanās par viņas kandidatūru nebija,” atzina D. Pavļuts, pieļaujot, ka varētu būt arī citi pretendenti uz CVK priekšsēža vietu. “Mums tomēr vajadzētu tiekties uz to, ka koalīcija vienojas par kopīgu kandidātu, jo nebūtu vēlams, ka pirms budžeta pieņemšanas augsta līmeņa amatpersonas vēlēšanās koalīcijas partijas balsotu par opozīcijas izvirzītu kandidātu,” uzskata D. Pavļuts.
Nacionālā apvienība iepriekš piedāvāja CVK vadītāja amatam tagadējo CVK sekretāru Ritvaru Eglāju, bet viņa izredzes varētu mazināt piederība vienam politiskajam spēkam. Valdības partijas vienojās līdz 7. martam pagarināt kandidātu izvirzīšanu darbam CVK. Tās jaunais sastāvs ir jāievēl ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 13. Saeimas sanākšanas.
