CVK nesaka, kuri deputāti atbalstīja divvalodību 11
Politologs Gatis Puriņš (attēlā) jau vairāk nekā divus gadus turpina cīnīties par to, lai sabiedrība varētu uzzināt to Saeimas un pašvaldību deputātu vārdus, kuri parakstījās zem idejas par vienīgās valsts valodas statusa atņemšanu latviešu valodai.
2012. gada janvārī viņš lūdza Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) atklāt šo informāciju, bet saņēma atteikumu. Tam sekoja tiesu darbi un nupat jau šī lieta aizgājusi līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT).
– Kāda bija CVK argumentācija atteikumam atklāt divvalodības referendumu pieprasījušo deputātu vārdus?
– Mūsu sarakste bija gara un iemesli tika piemeklēti visdažādākie, sākot ar to, ka likums neuzliek to darīt līdz pat tam, ka nedrīkst atklāt personu politisko pārliecību. Kā viens, tā otrs apgalvojums neiztur nekādu kritiku.
Vēlētājiem ir tiesības uzzināt ievēlēto politiķu likumdošanas iniciatīvas, jo tādējādi viņi labāk spēs pieņemt lēmumu, vai balsot par šiem cilvēkiem nākamajās vēlēšanās. Pārsūdzēju šo CVK lēmumu administratīvajā rajona tiesā, bet tad CVK izdomāja jaunus argumentus – ka viņiem šādas informācijas vairs nemaz nav, jo elektroniskās datubāzes esot iznīcinātas. Tiesas nosprieda, ka CVK lēmums bijis pareizs. Taču neviena no tiesām nav nosaukusi nevienu normu, kas apliecinātu, ka es nedrīkstu šo informāciju iegūt. Vienīgais iemesls – tādas informācijas nav un neviena iestāde nevēlas sevi apgrūtināt, lai to radītu. Tā kā nacionālā līmenī visas tiesu instances bija izsmeltas, tad pagājšnedēļ vērsos ECT.
Ja ECT pieņems prasību un ja es šo tiesu uzvarēšu, tad valstij būs jānovērš mans cilvēktiesību pārkāpums un jāsniedz pieprasītā informācija. Ja nepieciešams – tā jārada no jauna, atkārtoti caurskatot parakstu lapas un veidojot jaunu datu bāzi. Ja tieslietu ministre uzskata, ka šai informācijai jābūt pieejamai, tad esmu ar mieru to saņemt uzreiz un atsaukt savu prasību ECT.
– Kas jūs motivēja sākt šo lietu un turpināt cīnīties tiesā?
– Pirmkārt, mani vadīja profesionāla interese par šiem procesiem. Es esmu politologs un lasu lekcijas universitātē, esmu pētījis referendumu problemātiku. Šis bija pateicīgs brīdis, lai šādu informāciju pieprasītu. Otrkārt, mani vadīja pilsonisks pienākums. Latvijas valsts pastāvēšanas jēga ir latviešu nācijas uzturēšana un valoda ir ārkārtīgi būtisks nacionālās identitātes elements. Tādēļ ar šo referendumu lielā mērā tika apšaubīti Latvijas Republikas pamati un šajā procesā piedalījās arī Saeimas deputāti. Dažiem vismaz pietika drosmes atklāti atzīt, ka viņi to darījuši, bet pieļauju, ka liela daļa nav zināma. Un vēlētājiem pirms vēlēšanām būtu tiesības uzzināt, ka konkrētais kandidāts piedalījies valsts pamatu graušanā.
