CVK iesniegta vēlētāju iniciatīva par valsts amatpersonu materiālo atbildību 10
Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” piektdien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi vēlētāju likumdošanas iniciatīvu – likumprojektu “Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību”, informē CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.
CVK atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 45 dienu laikā jāpieņem lēmums, vai likumprojektu reģistrēt parakstu vākšanai.
Ja likumprojekts tiks reģistrēts parakstu vākšanai, iniciatīvas grupai – biedrībai “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” – likumprojekta atbalstam 12 mēnešu laikā būs jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu. Parakstīties likumprojekta atbalstam būs iespējams pie zvērinātiem notāriem, pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta, pilsētas pārvaldes vadītājiem, kā arī elektroniski Vienotajā valsts un pašvaldības pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
Pēc tam iniciatīvas grupai savāktie paraksti būs jāiesniedz CVK, kas tos pārbaudīs un saskaitīs. Ja nepieciešamais parakstu skaits būs savākts, CVK likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam, kurš to nodos izskatīšanai parlamentā.
Bērziņa norāda: ja parlaments vēlētāju atbalstīto likumprojektu pieņems bez grozījumiem, tas stāsies spēkā. Savukārt, ja Saeima vēlētāju atbalstīto likumprojektu noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.
Pēdējās 12.Saeimas vēlēšanās valstī bija reģistrēti 1 552 235 vēlētāji. Līdz ar to, lai vēlētāju izstrādātu likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, tas jāatbalsta nedaudz vairāk nekā 155 000 vēlētāju.
LETA iepriekš vēstīja, vairākas sabiedrībā mazpazīstamas biedrības ir vienojušās mēģināt rosināt referendumu par jaunu normatīvo aktu, kuru biedrības nodēvējušas par “Tautas likumu” un kas noteiktu Saeimas deputātu un ministru personisko atbildību par lēmumiem.
Likumprojekta iniciatori vēlas panākt, lai Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir atbildīgi ar visu savu personisko mantu par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas vai vizējušas šīs amatpersonas.