Cukurzirņi, kāļi un tulpes. Latvijā veidos īpašu seno vietējo šķirņu datubāzi 0
Lai uzkrātu informāciju par senajām pašmāju kultūraugu šķirnēm, Latvijas Permakultūras biedrība sadarbībā ar Igaunijas, Dānijas un Lietuvas nevalstiskajām organizācijām plāno veidot īpašu datubāzi.
Biedrībā norādīja, ka mūsdienās ir reti sastopamas tādas vērtības kā cukurzirņi, kartupeļi no Latvijas brīvvalsts laika, ģimenes sīpoli, vietējie kāļi, sojas pupiņas no 70-to gadu selekcijas eksperimentiem, 30 gadus vienā saimniecībā sēti mieži.
“Tās ir vērtības, kuras šī gada janvārī nu jau ikgadējā Latvijas sēklu maiņā Ikšķilē gāja no rokas rokā un par kurām esam droši – tās nepazudīs, jo sēklu lolotāji ķērušies pie darba un turpinās audzēt Latvijas senās kultūraugu šķirnes,” norādīja biedrības pārstāve Ilze Mežniece.
Viņa arī informēja, ka janvārī Latvijas Permakultūras biedrība sākusi starptautisku projektu “Growing Seed Savers: Baltic-Nordic Seed Savers’ Education Innovation” (“Audzējot sēklu lolotājus: Baltijas-Ziemeļvalstu Sēklu lolotāju izglītības inovācija”.
Šīs iniciatīvas ietvaros Latvijā notiks gan apmācības sēklu lolotājiem, gan seno šķirņu vākšanas ekspedīcijas, gan diskusijas par sēklu apriti regulējošo likumdošanu Latvijā un ES.
Biedrība sadarbībā ar Igaunijas, Dānijas un Lietuvas nevalstiskajām organizācijām izstrādās sēklu lolotāju apmācību programmu, ekspedīciju metodiku, veiks likumdošanas analīzi, kā arī veidos īpašu datubāzi informācijas par senajām šķirnēm uzkrāšanai.
“Šķirņu daudzveidība lauku saimniecībās Latvijā samazinās ar katru gadu. Zūd zināšanas par kultūraugu šķirņu saglabāšanu, sēklu ievākšanu. Katru gadu lauki paliek nabagāki, vienādāki gan lauksaimniecības industrializācijas, gan klimata izmaiņu, gan sēklu brīvu kustību ierobežojošas likumdošanas dēļ. Lai noturētu kultūraugu bioloģisko daudzveidību, nepieciešams tos kultivēt, laist apritē to ģenētisko materiālu, lietot tos. Mums ir nepieciešamas zināšanas un sēklas, lai mūsu pārtikas sistēma spētu saglabāties lokāli pašpietiekama, daudzveidīga un droša tajās graujošajās pārmaiņās, kas plašā mērogā sāk iezīmēties gan vides, gan sociāli-ekonomisko faktoru ietekmē,” atzina Mežniece.
Tāpat viņa informēja, ka Latvijas Permakultūras biedrība aicinās sabiedrību piedalīties apmācībās un diskusijās, aicinās apmeklēt projekta partnervalstu lektoru lekcijas.”
“Varbūt tieši jūs kļūsiet par sēklu lolotāju un izglābsiet no iznīkšanas kādu senu kartupeļu vai pupu šķirni. Varbūt tieši pateicoties jūsu pūliņiem nākotnē Latvijas dārzos turpinās augt vietējie kāļi, zirņi, bietes un latviešu selekcionāru selekcionētās narcises, gladiolas, tulpes. Katra mūsu dārzā izaugusī sēkla ir vērtība. Vēl jo vairāk, ja tā nāk no šķirnes, kura mūsu dārzā dzīvo jau gadiem un gadu desmitiem,” rezumēja biedrības pārstāve.
Projektu “Audzējot sēklu lolotājus: Baltijas-Ziemeļvalstu Sēklu lolotāju izglītības inovācija” finansē Ziemeļvalstu Ministru padome programmā “NORDPLUS”, tas turpināsies līdz 2020. gada maijam.
