Patiesība, kas slēpjas aiz “sugar free” produktiem 0
Līdz ar jaunu gadu mēs mēdzam sākt jaunu dzīvi, atmetot smēķēšanu, sākot skriet, veselīgi ēst un visādi citādi nosakot sev ultimātus par to, ko pilnīgi izdzēst no sava uztura un ikdienas paradumiem.
Parasti šīs apņemšanās ilgst aptuveni nedēļu, kad klāt atkal nākamā jubileja, svētki un veselīgo paradumu sapņi aizlido vējā. Arī es esmu viena no sapņotājiem, kuri jaunu gadu sāk ar jaunu dzīvi, tomēr šoreiz nevēlos reklamēt kādas drastiskas pārmaiņas, kas tik un tā netiks ieviestas.
Mēģināšu jūs iepazīstināt ar problēmas sakni, nevis aizliegt kaut ko tikai tāpēc, ka tas ir neveselīgi.
Visiem zināms, ka kaimiņu dārzā āboli vienmēr būs garšīgāki, mans jautājums šoreiz ir par to, kādēļ mums šķiet, ka tas tā ir, vai kurš mums to ieskaidro. Mans šā bloga upuris ir cukurs.
Beztauku produkti = cukura produkti
Laikā, kad iespējams iegādāties maizi bez glutēna, jogurtu bez laktozes un saldumus bez cukura, šķiet, ka dzīvot veselīgi ir daudz vieglāk, – izvēles iespēju taču ir tik daudz. Tomēr starp neskaitāmajiem variantiem vienīgā rūgtā ir patiesība, jo visu pārējo saldu padara palielinātais cukura daudzums produktā. Uz iepakojumiem tas ir vienīgais brīnumdaris, kuram blakus nav norādīta cilvēka dienas deva. Kāpēc gan tā?
Vēl pirms pāris gadiem uzskatīja, ka lielākais bieds ir tauku saturs produktos, – tas mūs padara omulīgākus, mazkustīgākus un visādi citādi grauj mūsu veselību. Patlaban lielveikalu plauktos ir pieejams teju vai katra pārtikas produkta beztauku variants, kas kā glābējs vedīs pretī šmaugam viduklim. Arī es tā kādreiz uzskatīju, līdz uzzināju pavisam vienkāršu patiesību.
Jebkurš produkts, kuram tiek samazināts tauku saturs, zaudē savu garšu, bet piedāvātie jogurti, brokastu pārslas, piena dzērieni – tie visi taču garšo fantastiski!
Atbilde ir pavisam vienkārša – tajos ir palielināts cukura daudzums.
Tauku labā īpašība ir tāda, ka tie dod sāta sajūtu, bet cukurs – enerģiju, kas, protams, ikvienam ir nepieciešama. Tomēr, pavisam loģiski padomājot, cik veselīga ir izvēle, ja produktam atņemta viela, kas mūsu organismam paziņo, ka esam paēduši, bet tās vietā pievienots cukurs, kas rada atkarību un vēlmi našķoties jau pēc īsa brīža?
Viens ābols vai viena glāze ābolu sulas?
Vēl viens no pēdējiem veselības bumiem, kas dzirdams un redzams teju uz katra stūra, ir smūtiji un dažādas augļu sulas. It kā veselīgi, tomēr par sliktu nenāktu pasekot līdzi, cik daudz cukura ir vienā glāzē ābolu vai apelsīnu sulas. Gudrie mēdz teikt, ka pasaulē viss ir vienkārši iekārtots un pakārtots cilvēka vajadzībām, bet mēs tikai nemitīgi cenšamies visu sarežģīt. Uzskatu, ka arī šajā jautājumā daļēji to darām.
Ābols ir lielisks, kompaktā veidā pieejams veselīgais našķis, kuru nebūtu iemesla sev aizliegt jebkurā laikā – vai skrienot uz darbu no rīta, vai iestiprinoties pirms sātīgas maltītes, kas vakarā gaida mājās. Tomēr mūsu steidzīgais dzīvesveids ir piespiedis izdomāt fantastisku ierīci – sulu spiedi, kas it kā padara augļus un dārzeņus ērtāk un vienkāršāk patērējamus.
It kā nekā neveselīga, tomēr svarīgi atcerēties – lai iegūtu glāzi ābolu sulas, ar vienu ābolu nepietiks. Izspiežot sulu vienai glāzei, izmantojam, piemēram, četrus ābolus. Tādējādi uzņemam četras reizes vairāk cukura, nekā apēdot to pašu vienu ābolu, kas būtu devis sāta sajūtu, nemaz nerunājot par visām vērtīgajām vielām, kas atrodas pašā auglī un tā mizā.
Katru dienu dzeram cukuru
Ābolu un citu augļu sulas, ja tās ir svaigi spiestas, vēl nav lielākais ļaunums un, ja godīgi, vidējā latvieša ēdienkartē noteikti ir retas viešņas. Veikalā sula nopērkama gatava, uz vāka sulīgi āboli, meža ogas, apelsīni… Kādēļ tērēt laiku, elektrību un pūles, spiežot pašam? Tā pati sula jau vien ir, galvenais, ka nedzeram limonādes!
Saldinātie dzērieni tiek uzskatīti par vienu no lielākajiem draudiem, par veidu, kā cilvēks tiek pieradināts pie regulāras cukura lietošanas, pašam to nemaz nejūtot. Tomēr, salīdzinot veikalā nopērkamo sulu un limonāžu cukura daudzumu, visa loģika ir vējā, jo baltais nelietis teju vienādā daudzumā ir gan vienās, gan otrās!
Gatavojot mājās, gatavojam veselīgi
Uz ko šis mans saldais monologs vedina? It kā atkārtojot jau visiem zināmus faktus, vēlos ikvienu jaunajā gadā aicināt – izvēloties produktus, lai ēstu gatavotu mājās, sekot līdzi tā sastāvam un akli neuzticēties no sugar*, fat free** un tamlīdzīgiem iedrošinošiem uzrakstiem.
Šodien dažādu asociāciju pārstāvji un veselīga dzīvesveida piekritēji lielos saldumu uzņēmumus salīdzina ar tabakas ražotājiem 30.–40. gados. Mūsdienu jaunatnei to, iespējams, grūti iedomāties, bet kādreiz ātro ēstuvju reklāmu vietā visur gozējās milzīgas cigarešu kompāniju reklāmas, kurās ikdienas dūmu (tieši tāpat kā šodien dienišķo hamburgeru vai glāzi limonādes) baudīja sabiedrībā pazīstami ļaudis un publikas elki.
Domājot par jauno paaudzi, kurai tiek piedāvāti bērnu komplekti, gardas konfektes pie lielveikalu kasēm un mantiņas kopā ar nedēļas cukura devu vienā šokolādes batoniņā, gribētu atgādināt, ka arī multfilmas Flinstoni varoņi kādreiz uzvilka dienišķo dūmu, tā pieradinot bērnus pie šāda uzvedības stereotipa.
Pārdesmit gadu vēlāk cigarešu reklāmas ir pazudušas, filmās un sabiedriskajās vietās smēķēt aizliegts, un cigarešu paciņas rotā biedējoši fotoattēli ar slimiem cilvēkiem. Bet uz šokolādes batoniņiem, čipsiem un lieliskajām brokastu pārslām tikmēr dejo jaunākie animācijas varoņi.
To, cik daudz cukura ik dienu mēs paši un arī mūsu bērni apēd, mēs nejūtam, bet vai pēc 30 gadiem nebūs par vēlu? Šī paaudze pieaugs, un varēsim ar nožēlu atzīt, ka esam sabojājuši gan savus, gan jaunās paaudzes organismus līdz neatgriezeniskai stadijai.
Es skaitu katru cukura gramu, vai tu arī vēlies?
Mans jaunā gada vēlējums būtu mest līkumu ātro ēstuvju vilinošajiem sapņu piedāvājumiem, limonādes vietā dzert gardas tējas un augļu dzērienus. Izvēlēties maltītes gatavot mājās, jo tad zinām, cik daudz sāls, tauku un cukura katram ēdienam pievienots.
Protams, nevar ieiet galējībās un vispār izslēgt cukura lietošanu, bet, vismaz vienu nedēļu paskaitot, cik daudz cukura uzņemam no kečupa, jogurta, ābolu sulas un citiem produktiem, kas nemaz nav saldumi vai našķi, saprast, vai tiešām veselīgais fat free produktu sauklis attaisno savu solījumu.
Lai dienas našķis ir apelsīns, lai pusdienas garšo sātīgi, nevis saldi, un lai enerģija ir no ogļhidrātiem, kas dod spēku visai dienai, nevis enerģijas batoniņa, kas pārsteidz organismu ar cukura šoka devu, lai jau pēc stundas atkal gribētos ēst un roka stieptos pēc nākamā.
Neesmu zinātniece vai dietoloģe, tāpēc nevaru savus padomus ietērpt skaitļos un statistikā, tam domāts internets, speciālistu vizītes un neskaitāmas dokumentālās filmas, video un raksti.
Esmu tikai 25 gadus jauna dāma, kas dzīvo 21. gadsimtā un jau trīs gadus ir viena no teju 100 000 Latvijas diabēta slimnieku – šie ir skaitļi, kas pārliecinājuši mani un tagad jau spaidu kārtā liek katru dienu skaitīt pašas patērēto cukura devu un, protams, to salīdzināt arī ar apkārtējo cilvēku ieradumiem. Par veselīgu, ne saldu jauno gadu. Sāc šodien!
* Bez cukura – angļu val.
** Beztauku – angļu val.
