“Cukurs desās, cukurs gaļā, kāpēc visam to liek klāt?” Diabēta eksperte dod padomu lasītājam, kā gudri iepirkties 0
“Man pašai sen jau ir 2.tipa cukura diabēts, bet visos produktos tagad ir cukurs – gan desās, gan gaļās, nu visur tiek lietots cukurs. Kāpēc?” jautā skatītājs. “Es vienmēr vecākiem, kuru bērniem ir diabēts, saku “pievēršam uzmanību, kas lācītim vēderā” un pētām etiķetes. Eiropas Savienībā ir iespēja ielūkoties sastāvā. Mēs varam izlasīt, vai tur ir vai nav cukurs. Ja pirmajās piecās produktu sastāvdaļās ir cukurs, šo produktu nepērkam!” TV24 raidījumā “Uz līnijas. Dzīvesveids” atbild Landa Jaunzema, Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības vadītāja.
Kādu saldinātāju izvēlēties diabētiķim? Stēvija ir aptuveni 300 reižu intensīvāka par cukuru. Nesatur kalorijas un ogļhidrātus, tātad neizmaina cukura līmeni asinīs. Drīkst lietot, ja sirgst ar cukura diabētu.
Auga dzimtene ir Dienvidamerika. Lielas stēvijas plantācijas aug Ķīnā. Latvijā arī mēģina to audzēt, tomēr vairāk mājas apstākļos. Turklāt augam pie mums tomēr pietrūkst siltuma.
Ar stēvijas piedevu var gatavot mīklas izstrādājumus, saldos ēdienus un dzērienus, arī vārīt ievārījumu. Tomēr šim saldumam nav apjoma – ja pievienojam cukuru, ievārījuma iznāk daudz vairāk.
Arī stēviju drīkst lietot tikai tik, cik ieteikts, citādi jutīsim viegli rūgtenu pēcgaršu. Interneta vietnē stevija.lv var aplūkot salīdzinošo tabulu, cik pulvera, sīrupa vai saldo lapiņu ieteicams pievienot.
Nepieļaut apburto loku
Cukurs izraisa strauju enerģijas pieplūdumu organismā, ko nodrošina glikozes līmeņa celšanās asinīs, taču aizkuņģa dziedzeris tūdaļ izdala insulīnu, un glikozes līmenis tikpat strauji krītas, bieži pat vēl zemāk nekā sākumā. Tādēļ cilvēkam atkal rodas prasība apēst ko saldu, ogļhidrātus saturošu.
Kāre pēc salduma ir kā apburtais loks, kas neļauj apstāties. Pētnieki apgalvo – pārmērīga cukura lietošana var izraisīt atkarību. Tātad jācenšas uzturā ierobežot šo ogļhidrātu daudzumu.
Ja ēdam daudz salda, bet kustamies pārlieku maz, uzņemtās kalorijas neiztērējam, tās sāk uzkrāties. Pārāk daudz taukaudu ķermenī kaitē veselībai – apgrūtina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, var veicināt cukura diabēta attīstību. Bojājas zobi – baktērijas, kas atrodas zobu aplikumā, no cukura ražo skābi, kas grauž zobu emalju. Pārsaldinātā asins vide var kļūt par iekaisumu un pat vēzi veicinošu faktoru.
“Senāk kafiju dzēra tikai svētdienās, tad piebēra tās Kārļa Ulmaņa sludinātās trīs karotītes salduma. Arī manā bērnībā salduma bija maz – ievārījums bija taupīts kārums, konfektes dabūjām vecāku algas dienās, torti ēdām tikai svētku reizē. Ar baudu grauzām saldu burkānu vai ābolu no pašu dārza, lobījām cukurzirņus. Pašlaik reti kurš bērns uzskata, ka dārza zirnīši ir saldi. Arī ogas daudziem šķiet skābas, uzber cukuru un vēl lūdz pielikt saldējumu. Tas tādēļ, ka kopš agras bērnības pierasts ēst saldu,” uzskata uztura speciāliste Maija Kronberga.
Cukurs slēptā veidā ir ļoti daudzos produktos. Piemēram, baudot kolu vai saldinātu limonādi, nemaz neiedomājamies, ka 250 gramos dzēriena ir no 10 līdz 13 tējkarotēm cukura! Ja tik daudz iejauktu ūdenī, diez vai spētu šādu sīrupu izdzert, bet to nejūtam burbuļiem piesātinātā un tīkami kodīgā padzērienā.
Saldmi mums vajag tikai tik daudz, lai organisms ar ogļhidrātiem uzņemtu ne vairāk kā desmit procentus no dienā nepieciešamā kaloriju daudzuma. Tas nozīmē, ka pietiek ar 50 gramiem jeb aptuveni desmit tējkarotēm cukura. Protams, jāskaita ne tikai tējā iebērtais, bet vēl tas cukurs, kas ir gatavajos produktos. Jāzina, ka cukuru satur arī iesala ekstrakts, glikoze vai kukurūzas sīrups.
Laba saldviela ir medus, ja neizraisa alerģisku reakciju. Tomēr arī medu nedrīkst pārāk daudz – vien dažas karotes dienā.
Lai remdētu vajadzību pēc salduma, ēdīsim augļus un ogas. Parasti uzsver, ka vasarā jānotiesā septiņi kilogrami zemeņu, bet vēl lielāks labums veselībai būs, ja apēdīsim vismaz pa kilogramam no visa – mellenes, avenes, kazenes, brūklenes, ķiršus, plūmes, ābolus un bumbierus… Ziemā labi der arī žāvēti augļi, piemēram, datelēs, vīģēs un rozīnēs ir pat 60 procenti cukura.
Projektu “Uz Līnijas. Dzīvesveids” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS “TV Latvija”.
