„Cukurgalva”. Bezmaksas akcijā pievērsīs uzmanību cukura diabēta ietekmei uz insulta risku 0
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar biedrību „ParSirdi.lv” uzsāk akciju „Cukurgalva”, lai pievērstu uzmanību cukura diabētam kā sirds asinsvadu slimību ierosinātājam un nozīmīgam insulta riska faktoram. Akcijas sauklis ir „Nezaudē galvu! Zini savu cukura līmeni!”.
Lai plašāk izglītotu sabiedrību par šo abu slimību ciešo saikni, 22. februārī stacionāra „Gaiļezers” poliklīnikā ar profesionāļu – endokrinologu, neirologu, rehabilitācijas speciālistu līdzdarbošanos norisināsies dažādi izglītojoši pasākumi, uz kuriem ir aicināts ikviens interesents.
Prof. Guntis Karelis: „Šis ir pilnīgi jauns rakurss kā runāt par insultu. Cukura diabēts veicina bioķīmiskas izmaiņas asinsvadu sieniņās – tajās izgulsnējas holesterīns, kā rezultātā tās sašaurinās. Tāpēc katram vitāli svarīgi ir zināt gan savu pulsu un asinsspiedienu, gan cukura līmeni. Saskaņā ar statistiku diabēta pacientiem ir divas reizes lielāks insulta risks. Tomēr mūsu mērķis ir darīt cilvēkiem zināmu, ka ir vairākas lietas, ko katrs pats var darīt, lai insults neattīstītos, vai, ja tas jau ir bijis – neatkārtotos.”
Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja prof. Ilze Konrāde: „Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis. 20% cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Jāuzsver, ka arī 1. tipa cukura diabēts ar laiku kļūst nozīmīgs riska faktors agrīnām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.”
Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, tāpēc, sākot no 45 gadu vecuma, reizi gadā ir jāpārbauda savs cukura līmenis asinīs. 65% gadījumu ārsti diagnosticē 2. tipa diabētu, kad jau attīstījušās cukura diabēta vēlīnās komplikācijas. 2. tipa cukura diabēts lielākoties ir sekas cilvēka dzīvesveidam – ko ēdam, cik daudz kustamies, cik daudz laika atvēlam miegam, cik saspringta ir mūsu ikdiena.
Papildus risks pieaug cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī tiem, kuru ģimenē jau kāds ar to slimo.
2. tipa cukura diabētam tā attīstības sākumā nav izteiktu sūdzību – klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, kad glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts un pārsniedz 12 mmol/l. Nododot asins analīzes tukšā dūšā no rīta, glikozes līmenim asinīs normāli jābūt no 3,3 līdz 5,6 mmol/l. 2 stundas pēc maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Bet, ja tukšā dūšā rādītājs ir 7.0 un lielāks, tad ir jāmeklē ārsta palīdzība.
Ārstējot cukura diabētu, veselīgs dzīvesveids ir „pamatakmens”, medikamenti visu nevar atrisināt.
Tas nozīmē būt pietiekami fiziski aktīviem un sekot līdzi tam, kādu uzturu lietojam. Pasaules prakse sliecas atmest pieeju „drīkst – nedrīkst”, ja runa ir par uzturā lietojamajiem pārtikas produktiem, bet gan koriģēt līdzšinējos ēšanas paradumus, pakāpeniski virzoties uz ar vien veselīgākām izvēlēm, piemēram, ja cilvēka brokastis parasti ir sviestmaizes un balta kafija, tad baltmaizes vietā būtu jāizvēlas pilngraudu maize, uz tās jāliek zemāka tauku satura siers vai biezpiens, sviests jāaizstāj ar olīveļļu, bet 10 procentu kafijas krējumu – ar pienu ar zemāku tauku saturu; ja pusdienās gatavo gaļu, tad treknāko cūkgaļu aizstāj ar liesāko vistas gaļu, labāk sautētu vai vārītu, bet ja cep, tad izmanto mazāk taukvielu.
Akcijas dienā būs iespēja visus šos jautājumus uzdot uztura speciālistam.
Jau no plkst. 10:00 darbu sāks „pacientu stacijas”, kurās būs iespēja izmērīt savu asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni. Svarīga loma šajā akcijā būs atvēlēta sarunām par veselīgu ēdienu un praktiskām apmācībām, kā ikdienā nodrošināt pietiekamu un pareizu fizisku slodzi. Pacientiem, kuri akcijas laikā būs veikuši SCORE testu, kas uzrādīs augstu insulta risku, tiks veikts ekspresdupleksdoplerogrāfijas izmeklējums, lai noteiktu savu asinsvadu stāvokli – lēmumu par to pieņems speciālisti, vietu skaits ierobežots.
Pusdienlaikā plkst. 12:30 zālē sāksies izglītojošās lekcijas par ikdienas uztura veidošanu, fizisko aktivitāšu nozīmi un pareizu izvēli, kā arī ļoti būtisko motivācijas veidošanu un uzturēšanu: “Ārsti pacientiem katrā vizītē saka, kas jādara un ko nedrīkst darīt. It kā jau skaidrs – rekomendācijas ir labāko nodomu vadītas. Tomēr ārsti pacientu vietā neko izdarīt nevar – viss jādara pašiem. Kā izveidot un saglabāt motivāciju – dažas atbildes varēsiet rast izglītojošo lekciju laikā,” norāda viena no lektorēm Līga Ārente.
Pasākums noris sadarbībā ar Rīgas Austrumu slimnīcas Atbalsta fondu un biedrību „ParSirdi.lv”.
