Cukurbietes apēd meža zvēri un brieži 1
Jelgavas novada Vilces pagasta zemnieku saimniecība Terēņi ir lielākā cukurbiešu audzētāja Latvijā. Cukurbietes saimniecības īpašnieks Kaspars Duge realizē galvenokārt medniekiem meža zvēru piebarošanai un briežu dārziem.
“Cukurbietes jau Latvijā nav aizliegts audzēt, nedrīkst realizēt pārstrādei cukurā,” teic Kaspars Duge. Kādreizējos cukurbiešu laukos viņam tāpat kā daudziem Zemgales zemniekiem tagad aug kvieši un rapši. Taču, tā kā Kaspars ir kaislīgs mednieks, tad sava mednieku kolektīva vajadzībām pirms gadiem iesējis pāris hektāru ar cukurbietēm. “Beigās vienam vajag, otram, trešam, un tā cukurbiešu platības izauga līdz 20 hektāriem. Iemaņas biešu audzēšanā man ir, tehnika, lai arī nolietojusies, tāpat. Izdomāju, kāpēc ne, tāpat nav ko darīt, kad sējas darbi beigušies.”
Izaudzēto biešu ražu realizē medniekiem Talsos, Ventspilī, Kandavā. Labi noņēmēji ir arī briežu dārzi. Lielākoties klientus, kam realizē bietes, Kaspars zina jau pirms sējas. Klientu loks šobrīd nostabilizējies, visi jau zinot, ka no Terēņiem pieved kvalitatīvu un tīru bieti. Cena visiem ir apmēram vienāda, par apjomu tiek piemērota atlaide. Cenu par bietēm Kaspars rēķina atkarībā no sēklas cenas, zemes apstrādes izmaksām, degvielas, darba algām. Izmaksas par biešu audzēšanu pēdējos gados īpaši nepalielinās. “No viena hektāra biešu var nopelnīt vairāk nekā no kviešiem,” atklāj Kaspars. Viņš visas bietes cenšas realizēt līdz pirmajām salnām. Cukurbietes saimniecībā netiek glabātas. “Tagad arī, kā sāksim vākt, tā uzreiz mašīnās iekšā un prom, lai nestāv lauka malā. Nav spiesta lieta, klients var arī pats braukt pakaļ.”
Klientiem īpašas prasības par biešu kvalitāti un cukura daudzumu nav. Galvenais, lai bietes nav ar dubļiem. “Govīm ir citādi, bet meža zvērs staigā pa lauku un ar gardu muti apēd arī netīrītu bieti. Zvērs zina, ko viņam vajag, un, ja kaut kas būs par daudz, tad to neēdīs,” Kaspars novērojis. Saimniecības rīcībā no agrākiem laikiem saglabājies arī biešu priekštīrītājs.
Ne visas mežacūkas var sagaidīt, kad Kaspars bietes tām pievedīs klāt, tāpēc mēdz apciemot arī saimniecību. Īpaši vilinošs faktors izrādījās rapšu lauks līdzās cukurbietēm. “Dzīvoja rapšos un nāca mieloties ar bietēm.”
Daudzi sakot, ka Kaspars cukurbiešu audzēšanu varētu paplašināt, taču saimnieks pats tā nedomā. Ja palielinātu cukurbiešu apjomu, būtu jāiegādājas jauna un jaudīgāka tehnika un tad šis bizness vairs neatmaksātos. Turklāt cukurbiešu noietu apdraud Āfrikas cūku mēra draudi. Valdība ir apstiprinājusi izmaiņas piebarošanas noteikumos, nosakot, ka barību vairs nevar bērt uz zemes, bet gan tam paredzētās speciāli veidotās novietnēs. Graudus var iebērt mucās, bietes, iespējams, var likt uz platformas, bet tad tām cūkas īsti netiek klāt. Bet mežacūkām novembrī ļoti garšo bietes, lai iegūtu kārumu, tās kļūst nevaldāmas un ir spējīgas iznīcināt visus šķēršļus.
“Kad bietes vedām uz cukurfabriku, katrs zinājām savu limitu, bet tagad, ja nu medniekiem pēkšņi vairs nav finanšu vai mežā beidzas zvēri, ko tad es ar tām bietēm darīšu?” Kaspars biešu platības palielināt neplāno. Glabāšana neatmaksājoties. Ja nu vienīgi varētu audzēt pārstrādei biogāzē, bet pagaidām nav atrisināta problēma ar augsnes piesārņojumu biogāzes masā.
Biogāzes ražošanai ir piemērotas gan cukurbietes, gan lopbarības bietes. Pirms vairākiem gadiem Vācijā eksperimentālā kārtā cukurbietes sāka audzēt izmantošanai tieši biogāzes ražošanā.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
