Cukura ražošana Eiropā 40 gadus ir bijusi vieno no subsidētākajām nozarēm, jo par katru cukura kilogramu no ES budžeta ražotājam tika piemaksāti 32 centi. ES nozares reformu sāka 2005.gadā, divos gados piedāvājot maksimālo atbalstu – 730 eiro par tonnu kvotas fabrikām, kas saistībā ar reformu pārtrauks darbību. Valstīm, kurās ražoja cukuru, reforma piedāvāja slēgt rūpnīcas un atteikties no cukura kvotas pilnībā, pretī saņemot dāsnās kompensācijas, vai arī – turpināt ražošanu un konkurēt brīvajā tirgū, vai visbeidzot – pārprofilēties un cukura vietā no cukurbietēm ražot, piemēram, bioetanolu. Būtībā Eiropas valstu cukura nozarei atvēlēja divas iespējas – reformēties vai iznīkt. Līdz kvotu ieviešanai Latvijā darbojās trīs rūpnīcas – Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā. Jēkabpils fabrika reformas priekšvakarā gan jau bija bankrotējusi, bet abas pārējās izlēma pēc 2006.gada darbu vairs neturpināt. Latvijā tajā brīdī ieguva vidēji 5,2 tonnas cukura no viena hektāra cukurbiešu, kamēr citviet Eiropā – ap deviņām tonnām. Iznākumā fabrikas 2008.gadā saņēma kompensāciju 40% apmērā: Jelgavas cukurfabrika – 4,2 miljonus latu un Liepājas cukurfabrika – 2,5 miljonus. Pārējos 60% cukurfabrikām izmaksāja 2009. gadā. Vēl atbalstu saņēma arī pašvaldības (Jelgavas 1,6 miljonus latu, Liepājas 0,96 miljonus, novadu pašvaldības – 3,4 miljonus). Kaut arī lēmumu pārtraukt ražot cukuru pieņēma cukurfabrikas, arī zemnieki cietējos nepalika. Kopumā kompensācijās tika izmaksāti vairāk nekā 65,5 miljoni eiro, un vairums saimniecību veiksmīgi mainīja darbības profilu, kādreizējos cukurbiešu laukus apsējot ar graudaugiem vai rapsi, kuru cenām tirgos bija tendence augt.
Vilciens aizgājis
Ja kāds investors Latvijā būvētu rūpnīcu un piedāvātu konkurētspējīgu biešu cenu zemniekiem, tad viņi bietes audzētu, jo zināšanas un iemaņas ir saglabājušās., uzskata “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre. Taču patlaban rūpnīcu vairs nav, un, ja kāds to arī plāno būvēt, tad jābūt pārliecībai par tirgiem, kur produktu pārdot. Ja ideja par nozares atjaunošanu Latvijā atdzims, tad iniciatīva nenākšot no lauksaimniekiem, bet gan no investoriem pārstrādes procesā.
INFORMĀCIJAI
Lielākie kompensāciju saņēmēji par cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu – SIA “Uzvara-Lauks”, SIA “PS Līdums”, SIA “Lielmežotne”, SIA “Fito-AL”, Āra Burkāna zemnieku saimniecība “Sējas”, SIA “Lielvricava Agro”, Ulda Caunes Sesavas pagasta saimniecība “Ivula”, SIA “Agrolats”, SIA “Pampāļi”, SIA “Agrofirma Zelta druva”.
Latvijas baltā cukura tirdzniecības bilance no 2004.gada līdz 2006.gadam saglabājās pozitīva. Izņēmums bija 2007.gads, kad, par 93% pieaugot importam un par 74% samazinoties eksportam, bilance kļuva negatīva, sasniedzot 16,95 miljoni eiro rādītāju.
Galvenās eksporta valstis laikā no 2004.gada līdz 2007.gadam bija: Igaunija, kurp eksportēja cukuru 15,6 miljonu eiro vērtībā, Lietuva (7,53 miljoni eiro), Polija (4,48 miljoni eiro), Apvienotā Karaliste (4,2 miljoni eiro) un Somija (2,4 miljoni eiro).
Nozīmīgākās baltā cukura importa valstis bija Lietuva, Polija, Dānija, Igaunija un Apvienotā Karaliste.
Avots – Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
