Meklējiet bankā! “Cirmas bekons” noraida pārmetumus “mēra naudas” šķērdēšanā 5
Valsts kontrole (VK) otrdien nāca klajā ar paziņojumu, ka papildus piešķirtais finansējums nav apturējis Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību. Kompensācijas pienācās tiem saimniekiem, kuri nespēja īstenot noteiktos biodrošības pasākumus, kā dēļ bija jānokauj visas cūkas, kā arī tiem dzīvnieku īpašniekiem, kam ĀCM ierobežojumu dēļ bija radušies tirdzniecības traucējumi.
Kopumā kompensācijas tika izmaksātas 2,2 milj. eiro, no tiem 1,5 milj. eiro – par tirdzniecības traucējumu novēršanu. Revidenti secinājuši, ka par tirdzniecības traucējumiem netika noteikti skaidri kritēriji kompensāciju izmaksai. Par pamatu šīs kompensācijas piešķiršanai noteikts tas, ka saimniecība atrodas visbīstamākajā infekcijas zonā. Tādējādi viena sabiedrība saņēma nepilnus 1,5 milj. eiro, kas ir 99,7% no kopējā izmaksāto kompensāciju apjoma. Revidenti secinājuši, ka kompensācija tika izmaksāta gan par nokautajiem dzīvniekiem, kuri tika iznīcināti, gan par tiem, kuru gaļa tika realizēta. Tas ļāvis saimniecībai nodrošināt dubultus ieņēmumus, un šī firma 2014. gadu noslēgusi ar ievērojamu peļņu – vairāk nekā 850 tūkst. eiro, iepriekšējā finanšu gada rezultātu pārsniedzot gandrīz piecas reizes. Savukārt par atlikušajiem dzīvniekiem ne ZM, ne Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nespēj sniegt neapstrīdamus dokumentārus pierādījumus par atbilstīgi veiktu dzīvnieku iznīcināšanu, secina VK.
Revidenti nepublisko sabiedrības vārdu, kas saņēmusi prāvo kompensāciju par tirdzniecības ierobežojumiem, bet, kā noskaidroja “LA”, šī firma ir Ludzas novadā saimniekojošais SIA “Cirmas bekons”. Uzņēmuma lauksaimniecības speciālists konsultants Oskars Liepiņš kategoriski noraida pārmetumus. “Mēs bijām pirmie, kas, par laimi vai nelaimi, sajuta tirgus traucējumus, jo atradāmies bīstamajā Āfrikas cūku mēra zonā. Iepriekš divas trešdaļas no saražotā eksportējām galvenokārt uz Poliju un, tiklīdz nokļuvām šajā zonā, eksports tika liegts,” skaidro Liepiņš.
Viņš uzsver, ka dzīvnieks nav ķieģelis, ko var nolikt žogmalē, lai pagaida, bet tā audzēšanā jāievēro labturības prasības. Tirdzniecības ierobežojumu dēļ dzīvniekus nācies izkaut, daļa tika likvidēti, bet vēl daļa realizēti par samazinātu cenu. Pirms bīstamās slimības uzņēmumā bija vairāk nekā 20 tūkstoši dzīvnieku – gan sivēnmātes, gan sivēni –, 2015. gadā palikuši aptuveni četri tūkstoši cūku, bet sivēnmātes vairs nav nevienas. Tā kā bija izstrādāta programma par tirgus traucējumiem, uzņēmums pieteicies kompensācijai, kas arī piešķirta. Taču peļņa ir tikai “uz papīra”, jo visa nauda tika novirzīta lielākajam kreditoram – bankai, spriežot pēc Firmas.lv datiem – “Norvik”. Kredīts savulaik ņemts uzņēmuma attīstībai.
“Ja nebūtu kompensācijas, šobrīd uzņēmums būtu likvidēts. Pirms Āfrikas cūku mēra mums bija 50 strādājošie, šobrīd ir 30. Protams, ka ar “Liepājas metalurgu” nevar salīdzināt, bet domāju, ka katra darba vieta Latvijā ir svarīga,” piebilst Liepiņš. Šobrīd uzņēmums domā, kā pārorientēties uz citu nozari. Pamazām tiek attīstīta graudkopība, iepirktas aitas, bet pārorientācijai nepieciešams laiks, jo “nevar vienā dienā ražot pelmeņus, bet otrā – “Android” telefonus,” tā Liepiņš.
“Šī bija vienīgā lielā saimniecība, kas tajā brīdī bija nonākusi visneapskaužamākajā situācijā, jo atradās infekcijas zonā,” komentē Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. Sarunā ar “LA” viņa noraida Valsts kontroles pārmetumus nozarei. “Kurā vietā ir krāpniecība? Kad ienāca cūku mēris, pēc Eiropas Komisijas noteikumiem tirdzniecība no šīs bīstamās zonas tika strikti ierobežota. Uzņēmumam bija jāsamazina ražošanas apjomi līdz līmenim, lai varētu dzīvniekus izvietot esošajās kūtīs. “Cirmas bekons” ir vienīgā lielā saimniecība, kas izmantoja šo iespēju saņemt kompensāciju par tirdzniecības ierobežojumiem. Mazākās saimniecības izmantoja otru kompensācijas piešķiršanas iespēju,” skaidro Lejniece. Viņa uzskata, ka šie noteikumi ir nepieciešami visai nozarei, jo neviens nevar paredzēt, kāda būs bīstamās cūku slimības attīstība. “Tas ir kā drošības spilvens visai nozarei,” teica asociācijas vadītāja.
Neefektīva kompensāciju izmaksa nav vienīgais revidentu secinājums. VK arī secināja, ka neekonomisks ĀCM apkarošanai piešķirto līdzekļu izlietojums bijis PVD darbībā, kas, pieprasot papildu līdzekļus, iegādājies 22 automašīnas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, bet realitātē sešas no šīm automašīnām praktiski netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem, proti, šo automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ.
Turklāt PVD daļu līdzekļu, kas piešķirti darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, izmaksājis neatbilstoši mērķim – piemaksas 30% apmērā saņēmis liels skaits vadošo darbinieku, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītie zemāka ranga darbinieki.
PVD revidentu konstatēto noraida, sakot, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā. Tiesa, piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies, tagad tās tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Savukārt piemaksas saņēmuši visi dažāda ranga inspektori, kuri bija tieši iesaistīti Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbos, tostarp arī PVD pārvalžu vadītāji, kas ir inspektori.
Dienestā norāda, ka mēra apkarošana bijusi efektīva, jo jau 2015. gadā konstatēta trīs reizes mazāka saslimšana mājas cūkām nekā gadu iepriekš. Turklāt kopš pārbaužu uzsākšanas biodrošības prasībām neatbilstošo novietņu skaits ir ievērojami sarucis – 2014. gada 1. septembrī valstī kā biodrošības prasībām atbilstošas tika konstatētas 16% novietņu, bet 2015. gada 1. decembrī šis rādītājs jau sasniedza 77%.
