Cūku mēris pie Latvijas robežas 0
Krievijā kopš 2007. gada atklātie vairāk nekā 360 Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumi satraukuši gan Baltijas un Skandināvijas cūku audzētājus, gan arī pārtikas ķēdes uzraugus. Augustā ANO Pasaules pārtikas organizācijas galvenais veterinārārsts Žuans Lubrots brīdināja, ka tā var sasniegt arī Latviju.
Kā nesen Rīgā Skandināvijas un Baltijas valstu veterinārās uzraudzības dienestiem rīkotajā trīs dienu konferencē atklāti atzina Krievijas veterinārie eksperti no Vladimiras Veterinārā institūta, slimības izplatības risku kaimiņvalstī palielina apkarošanas programmas neesamība.
Krievijas eksperti stāsta, ka cūku audzētāji pret ĀCM cīnoties, kā nu katrs prot – saslimušo cūku iespējami agri nokauj, gaļu apēd paši vai pārdod tirgū. Diemžēl gaļas vai tās izstrādājumu atlikumi nonāk arī mežā, kur, tos apēdot, inficējas un slimību tālāk izplata mežacūkas.
“Krievijā no maza uzliesmojuma tālu valsts dienvidos šī neārstējamā slimība patlaban ir izplatījusies visā valstī. Endēmiska rakstura (pastāvīgi ieperinājusies) tā ir arī Tveras apgabalā, kur ir liela mežacūku populācija un kas atrodas vistuvāk Latvijai un Igaunijai,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzība departamenta direktore Kristīne Lamberga. Atsevišķi saslimšanas gadījumi bijuši arī Novgorodas apgabalā – vien četrsimt kilometru attālumā no Latvijas un Igaunijas robežas.
K. Lamberga teic, ka Krievijā visvairāk – 54% – slimības uzliesmojumu ir fiksēti mazajās ģimenes fermās, 32% slimības uzliesmojumu mežacūku populācijā un 15% uzliesmojumu – komerccūku audzēšanas kompleksos, kur veic biodrošības pasākumus.
PVD eksperte vērš uzmanību, ka savvaļā dzīvojošās cūkas tiek vairāk uzskatītas par slimības upuriem, nevis izplatītājiem.
Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš uzsver – vislielāko saslimšanas un tātad slimības izplatības risku rada slimas mežacūkas vai tās gaļas atnešana mājās no meža. “Gaļa cilvēkiem nav bīstama ēšanai, tomēr viens grams slimības ierosinātāja vīrusa invadē 50 dzīvas cūkas,” skaidro J. Ozoliņš. Viņš arī teic, ka ĀCM dabiskās izplatības ātrums ir vairāki desmiti kilometru gadā (mežacūkas nav čaklas ceļotājas), tomēr ar cilvēka – mednieka, cūku audzētāja vai pircēja – starpniecību process notiek daudz ātrāk. J. Ozoliņš atzīst – ja slimība atnāks līdz Latvijai, tad tā mežacūku populācijā iecirtīs lielu robu.
Jāņem vērā, ka gaļas produktos slimības ierosinātāji saglabājas vairāk nekā gadu. Šā iemesla dēļ ES valstīs no Krievijas, Ukrainas un citām valstīm ir aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus. Latvijas Muitas dienestam ir uzdots kontrolēt visu privātpersonu ievestos produktus, nevis izlases veidā kā agrāk. Muitas dienests savu iespēju robežās šo uzdevumu pildot.
“Cilvēkiem tomēr ir interese šos produktus vest. Pērn privātpersonām pavisam uz robežas konfiscēti 295 kg gaļas un 780 kg gaļas produktu,” piebilst K. Lamberga.
Par iespējamo mežacūku inficēšanos un pazīmēm, kas par to liecinātu, ir informēti medību kolektīvi. PVD arī pastiprināti veic analīzes Latvijas–Krievijas pierobežas rajonos.
Vēl viens infekcijas ievazāšanas risks ir kravas automašīnas, kas uz Krieviju caur Latviju ved šķirnes cūkas un uz savām mītnes valstīm tranzītā atgriežas caur Latviju. Uz robežas tiekot pārbaudīts, vai šie transporta līdzekļi ir dezinficēti.
Jāņem vērā, ka zāles slimības ārstēšanai nav izgudrotas. Nav arī profilaktisko vakcīnu.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas prezidents Dzintars Veide teic, ka Latvijas cūku audzētāji par šīs slimības briesmām zina. Vai ar zināšanu vien pietiek? SIA “Cirmas bekons” atrodas Ludzas novadā, pārdesmit kilometru attālumā no Krievijas robežas. Uzņēmuma valdes loceklis Uldis Eiduks teic, ka cūku kompleksam apkārt ir uzbūvēts žogs. Automašīnas, kas iebrauc kompleksa teritorijā, dezinficē.
“Diezgan droši, ka Āfrikas cūku mēris kaut kad būs arī Latvijā. Mums vēl ir laiks sagatavoties. Daudziem gan patlaban ir jālemj, vai būvēt cūku kompleksam apkārt žogu vai tikai barot cūkas,” optimismu U. Eiduka teiktajā nedzirdēju.
Fakti Āfrikas cūku mēris Slimības vīruss ir ļoti izturīgs: ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fēcēs (mēslos) apkārtējas vides temperatūrā un vismaz vienu mēnesi aptraipītā cūku aizgaldā, kā arī 1,5 gadus saglabājas asinīs +4 °C temperatūrā, bet liofilizētās asinīs pat astoņus gadus. Slimo tikai cūku dzimtas dzīvnieki: mājas, meža un citu sugu savvaļā mītošas cūkas. Vīruss samērā ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. Iet bojā tiešos saules staros 2 – 4 stundu laikā, karsējot 70 °C temperatūrā 30 minūtēs. Izplatīts Āfrikas kontinentā, taču slimība reģistrēta arī Gruzijā, Azerbaidžānā, Krievijas Federācijā, Ukrainā, kā arī konkrētās norobežotās zonās Itālijā. Avots: PVD |
