Cūku mēris neārstējams, bizness atjaunojams 5
Vakar pabeigta cūku likvidēšana Āfrikas cūku mēra (ACM) skartajā saimniecībā “Rukas” Krimuldas novadā, no kurienes uz Daugavpili un Limbažiem utilizācijai izveda līdz šim vislielāko cūku daudzumu valsts vēsturē – vairāk nekā 5000 sivēnmāšu un sivēnu. Dzīvniekus ar elektrību vai gāzi nokāva fermā un pēc tam utilizēšanai veda uz Limbažu uzņēmumu “Grow Energy” un nelielu daļu uz Lauceses pagastu Daugavpils pusē, kur dedzināšana notika dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dedzinātavā “Hurikan”.
Zaudējumi – miljonos
“Ruku” saimnieks Raimonds Kalvāns vakar atzina – kopējie saimniecības zaudējumi nav aplēsti, tomēr tie noteikti mērāmi miljonos eiro. “Visvairāk patlaban esam uztraukti par to, ka tirgū nedrīkst laist Salaspilī audzētās gaļas cūkas. Ir apturēta jebkāda dzīvnieku kustība no Bunču fermas. Tas ir tāpat kā laistīt un ravēt gurķus, kurus nedrīkst novākt,” tā R. Kalvāns.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) skaidro, ka dzīvnieku pārvietošanu no SIA “Ancers” Salaspils fermas atļaus pēc tam, kad būs aizvadīts slimības inkubācijas periods pēc pēdējo cūku ievešanas. Tas ir 15 dienas.
Raimonds Kalvāns ar cūkkopības biznesu nopietni nodarbojas 20 gadus. Krimuldā bija izveidota šķirnes dzīvnieku audzēšanas ferma, kur rīkoja pat ES līmeņa mācības. Atbildes, kā neārstējamā slimība varēja iekļūt fermā, patlaban nav. Izmeklēšanu veic gan pārtikas un veterinārais dienests, gan arī Valsts policija. Uz jautājumu, vai Krimuldā cūku biznesam nu teiktas ardievas, uzņēmējs atbild noliedzoši: “Mēs vēlamies šeit atsākt biznesu, tomēr mums noteikti vajadzēs atbalstu. Par visiem simts procentiem un vēl par pusprocentu. Viss ir iespējams, ja darbojamies kopā un esam pie labas veselības. Patlaban esam palikuši bez vienas kājas. Gatavosim pieteikumu valsts iestādēm un ceram, ka to vērtēs,” tā “Ruku” saimnieks.
Viņš paskaidro, ka SIA “Ancers” par ES fondu atbalsta naudu ir būvējis gan jaunu fermu, gan arī lopbarības rūpnīcu, kur dzīvniekiem ražoja lopbarību. Tas nozīmē biznesa plānā iekļauto saistību izpildi attiecībā pret ES. R. Kalvāns cer, ka Lauku atbalsta dienests ļaus šīs saistības labot. Līdz jaunu ievešanai slimības skartajā fermā pēc dezinfekcijas pasākumu īstenošanas un PVD atļaujas saņemšanas ir jāpaiet vismaz 40 dienām.
Lauku atbalsta dienesta sabiedrisko attiecību daļā vakar uzsvēra, ka saimnieks nevarēja agrāk paredzēt notikušo, aģentūra izprot sarežģīto situāciju saimniecībā, tāpēc sankcijas nepiemēros. “Saimniecība ir saņēmusi ES fondu atbalstu, tāpēc saimniekam vajadzētu sazināties ar dienestu un izrunāt par tālāko rīcību,” tā LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.
Svarīgi arī, ka saimniecībai, visticamāk, vienoties ar banku par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu uz trīs mēnešiem. “Patlaban vērtējam, vai lūgt nodokļu maksājumu pagarinājumu Valsts ieņēmumu dienestam. Nekad agrāk nodokļu maksājumus un aizdevumu maksājumus kavējuši neesam,” piebilst Kalvāns.
Nededzina, bet sterilizē
SIA “Grow Energy”, vienīgajā Latvijā dzīvnieku blakusproduktu utilizācijas rūpnīcā, “LA” noskaidroja, ka šeit kautķermeņu dedzināšana nenotiek, notiek to pārstrāde un sterilizācija 130 grādu temperatūrā. Rūpnīcu tiešsaistes režīmā uzrauga no Dānijas. Utilizācijas procesu klātienē uzrauga arī PVD eksperti. Pārstrādātais materiāls nonāk biogāzes ražošanai, kauli – miltu ražošanai, tauki – biodegvielas ražošanai. Uzņēmuma saimnieks Raivis Bundulis vakar nevēlējās komentēt ACM skarto cūku utilizēšanu, uzsverot, ka darbs notiek stingrā uzraudzībā un viņš nevēlas publicitāti.
PVD trīs kilometru rādiusā ap slimības skarto novietni noteica aizsardzības zonu un desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zonu, kurās aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.
Cilvēciskais faktors izšķirošais
Šajās zonās PVD arī veic visu mājas cūku novietņu pārbaudes un iegriežas saimniecībās, kas nav reģistrējušās kā cūku turētājas. PVD pārstāve Ilze Meistere teic, ka šajās pārbaudēs ir atklātas jau divas piemājas saimniecības, kas nebija ziņojušas Lauksaimniecības datu centram, ka tajās tiek turētas cūkas.
Alekss Rasmusens, SIA “Gaižēni” saimnieks un viens no lielākajiem Latvijas cūku audzētājiem, vakar atzina, ka drošs par savu saimniecību viņš nav kopš 2014. gada, kad valstī pirmo reizi konstatēja ĀCM. “Pēdējos divos gados ir veikti ļoti lieli naudas ieguldījumi gan materiālajos, gan cilvēkresursos. Ir izveidotas dušas un mazgāšanas telpas. Ļoti daudz uzmanības pievēršam mācībām. Ko līdz sētas uzcelšana, ja strādnieks nesaprot biodrošības pasākumu svarīgumu, nepārauj apavus un ienes infekciju no ārienes. Strādāju ar darbiniekiem, lai saprastu un ievērotu biodrošības nosacījumus,” stāsta Rasmusens.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas izpilddirektore Dzintra Lejniece šodien uzstājas Cūku audzētāju konferencē Briselē. Viņa uzsver – ievērojot visus noteiktos biodrošības pasākumus, ar cūku audzēšanu nodarboties var.
Cūku audzētājiem ir paredzēts valsts un ES atbalsts biodrošības pasākumu ieviešanai. Zemkopības ministrija informē, ka pavisam laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam iecerētais atbalsts ir 3,5 miljoni eiro. Lauksaimniekam kompensē 80% izdevumu, ja projektu īsteno viens pretendents, un 100% attiecināmo izmaksu profilaktiskajiem pasākumiem, ja tos kopīgi īsteno lauksaimnieku grupa. Paskaidrošu, ka attiecināmās izmaksas ir žogu un dezinfekcijas barjeru iegādes izmaksas, dezinfekcijas paklāju, pulverizatoru, dezinfekcijas aprīkojuma izmaksas, aizsargapģērba (izņemot vienreizlietojamo apģērbu) pirkuma izdevumi, dzīvnieku līķu uzglabāšanai un sanitārās caurlaides ierīkošanai paredzēto slēgto konteineru iegādes izmaksas. Nākamā pieteikšanās kārta būs no šā gada 27. februāra līdz 28. martam. Tajā uz kopējo 500 000 eiro atbalstu varēs pieteikties vien cūku audzētāji.
UZZIŅA
Cūku mēris: izkauti 2% mājas cūku
* 2016. gada 1. janvārī bija reģistrētas 1062 cūku novietnes, kurās dzīvnieki tiek turēti gan komerciālos nolūkos, gan pašpatēriņam, kā arī 23 novietnes, par kurām ziņots, ka tajās ir mežacūkas. Kopējais reģistrētais mājas cūku skaits ir 285 886 dzīvnieki.
* Šā gada pirmajā nedēļā Latvijas mežos atrastas 25 no mēra nobeigušās mežacūkas, savukārt 2016. gadā mežacūku populācijā mēris kopumā konstatēts 1146 dzīvniekiem 77 novadu 245 pagastos, kā arī trijās pilsētās – Rēzeknē, Pļaviņās un Jūrmalā. Mājas cūkām mēris konstatēts vienā saimniecībā Vārkavas novadā un divās Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50, 142 un 119 cūkas.
AVOTS: LDC un PVD
