Cūku mērim sekos briežu novājēšana 0
Āfrikas cūku mēris, putnu gripa, tagad arī briežu hroniskā novājēšanas slimība (BHNS). Varētu šķist, ka pasaule ir apsēsta ar visādām nesaprotamām ligām, kuras uzradušās nez no kurienes.
Pirms pāris nedēļām sociālajos tīmekļos parādījās video, kurā redzama staltbriežu govs, kura nekoordinēti riņķo, ceļas un krīt, no cilvēka nebaidās, nekur aizmukt nevar. Par nožēlu, neviens nebija ziņojis par šo gadījumu, lai gan video bija nonācis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzes laukā, bet nebija zināms, kur šis video uzņemts. Sakarā ar to, ka Somijā pavisam nesen konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas slimības gadījums, bija ārkārtīgi svarīgi noskaidrot, kas tieši kaiš nofilmētajai briežu govij.
Somija taču tālu!
Kāds teiks – par ko mums uztraukties, jo Somija ir tik tālu. Savā ziņā taisnība šim apgalvojumam, tomēr situācija ir daudz bīstamāka, nekā mēs to spējam iedomāties. Pirmais BHNS gadījums Eiropā tika konstatēts 2016. gada aprīlī Norvēģijā ziemeļbriedim. Tā ir slimība, kas, no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem intensīvi plosījusies ASV un Kanādā, pēkšņi un pavisam nesaprotamā veidā bija parādījusies Eiropā.
Tad sekoja vēl daži gadījumi. Tā paša gada maija vidū tika novērota aļņu govs ar netipisku uzvedību, šis dzīvnieks turklāt bija ļoti sliktā fiziskā stāvoklī un svēra 225 kilogramus, kas pieaugušam alnim ir maz. Aļņu govi nonāvēja un aizveda uz tuvāko veterināro laboratoriju. Govs izrādījās grūsna, tās vecums ap 13 gadiem. Šis dzīvnieks sirga ar nāvējošo slimību. Trešajā gadījumā maija beigās tika atrasta jau mirusi aļņu govs – netālu no vietas, kur konstatēja pirmo alni. Dzīvnieks bija samērā labā fiziskā stāvoklī, svēra 308 kg, bet arī bija slims.
Šogad slimība atklāta mirušam alnim Somijā, Kainū provincē, netālu no Krievijas robežas, kas pierāda tikai to, ka šai slimībai robežu nav un, iespējams, tā izplatījusies daudz tālāk, nekā spējam iedomāties. Kā skaidro Pārtikas un veterinārais dienests, BHNS ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Tā attīstās lēni – dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība, ir kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās. Beigās dzīvnieks iet bojā, slimība nav ārstējama. Tādēļ Latvijā nofilmētās briežu govs simptomi šķita ļoti aizdomīgi un bija jādara viss iespējamais, lai dzīvnieku atrastu.
Tomēr labas ziņas
Iesaistoties medniekiem, PVD darbiniekiem, it īpaši PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājam Ivaram Kolodam, pateicoties arī sociālo tīmekļu iespējām, video filmētājs tika atrasts. Dzīvnieks bija fiksēts netālu no Ventspils. Pateicoties Ivara Kolodas efektīvajai rīcībai, briežu govi atrada, tās ciešanas tika izbeigtas, tika paņemti visi nepieciešamie audu paraugi, lai mēģinātu noskaidrot, kas dzīvniekam kaitējis.
Jau sākotnēji PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants, skatoties videoierakstu, komentēja, ka šādus simptomus varētu izraisīt visdažādākās slimības. “Pirmais ir trakumsērga, ko mēģinām izslēgt, jo tā cilvēkam ir visbīstamākā saslimšana,” skaidroja Mārtiņš Seržants.
Paralēli, protams, tiks veikti arī citi testi. Kā viena no iespējamās slimības versijām tika minēta cenuroze, kad dzīvnieks sirgst ar parazitoloģisku saslimšanu.
Analīzēs tika konstatēts, ka dzīvnieks nav sirdzis nedz ar trakumsērgu, nedz arī BHNS, kas ir ļoti laba ziņa. “Neapstiprinājās arī versija par parazītiem, kas spiež uz galvas smadzenēm. Svarīgākais, ka dzīvniekam nav konstatēta briežu hroniskā novājēšanas slimība, kas ir labi,” tā Mārtiņš Seržants.
Mēs no tā neizbēgsim
Pesimistiski noskaņots ir Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. “Mēs neesam nekāds izņēmums, un agri vai vēlu arī mums draud briežu hroniskā novājēšanas slimība. Pašlaik mēs nevaram pateikt, vai patiešām šī slimība nav skārusi mūsu populācijas, tas noskaidrosies monitoringā,” lēš Haralds Barviks. “Mēs aicinām visus medniekus un arī nemedniekus ziņot par dzīvniekiem ar dīvainu uzvedību. Ziņot var PVD, Valsts meža dienestam, var arī mums – medniekus pārstāvošajām organizācijām, lai varam rīkoties operatīvi. Slimais no aprites ir jāizņem, lai tas neapdraudētu citus dzīvniekus. Tas ir mūsu interesēs, ziņotājus nesodīs, drīzāk pateiks paldies par līdzdarbošanos.”
PVD šogad plāno laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīt 1000 nomedītu savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu paraugus, kā arī 205 paraugus, kas ņemti no briežudārzos mītošiem mirušiem vai nomedītiem staltbriežiem un dambriežiem. Līdzīga monitoringa programma šogad tiks īstenota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Atliek vien cerēt, ka rezultāti būs negatīvi.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Iepriekšējo stāstu par šo tēmu lasiet šeit.
