Cūku importa aizliegums draud ieilgt 0
Kopīgā prasībā Latvija un Igaunija Briselē Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksmē aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) darīt visu, lai steidzami risinātu Krievijas ieviesto lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu, kas ES un Latvijas zemniekiem draud ar pamatīgiem finansiāliem zaudējumiem.
EK pēc valstu uzklausīšanas apsolījusi rīkoties ātri, lai sakārtotu šo jautājumu. Kā sarunā ar “LA” norādīja lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs, par tirdzniecību atbildīgais komisārs Karels de Guhts un veselības un patērētāju tiesību komisārs Džons Dali ir nosūtījuši vēstuli Krievijas varas iestādēm ar prasību skaidrot noteiktus šo sankciju aspektus, kas, pēc EK domām, ir nepamatoti. “Lūdzām Krieviju arī paskaidrot, kā šie aizliegumi saskan ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) nosacījumiem, kurus, kļūstot par PTO biedri, Krievija ir apsolījusies pildīt,” norādīja D. Čološs.
Briselē neoficiāli tiek lēsts, ka tieši dalība PTO ir Krievijas sankciju pamatā, jo valsts vēlas izdabāt pašmāju ražotājiem, zinot, ka pēc iestāšanās organizācijā importa tarifi būs zemāki.
Krievijas oficiālais arguments joprojām ir infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatība Eiropā. Taču, kā norāda Zemkopības ministrijā, tas nevar attiekties uz Latviju, jo cūkas šī slimība neskar. Turklāt līdz šim tirdzniecībā ar Krieviju, lai arī ES valstis ir pieļāvušas pārkāpumus, tie bijuši salīdzinoši nenozīmīgi, un pēdējos divos gados dzīvnieku eksportā pieļautas tikai četras kļūdas, lielākoties dzīvnieku marķēšanā.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir visai skeptiska, ka strīds ar Krieviju risināsies ātri. Par to ministrei liek domāt arī no Krievijas Veterinārā dienesta saņemtā informācija, ko atspoguļo Krievijas prese. Dienesti ir paziņojuši, ka ir gatavi veikt jaunu riska analīzi, kas, kā norāda L. Straujuma, liecina, ka Krievija ir sagatavojusies ilgstošam periodam.
“Es cūkaudzētājiem ieteiktu meklēt paralēli citus tirgus. Nevaru dot cerības, ka Krievija rīt atvērs tirgu. Protams, tas nav iespējams īsā laikā, un tādēļ ir prognozējams, ka cūkgaļas cena vietējā tirgū kritīsies,” tā zemkopības ministre, uzsverot, ka Latvija šajā reizē neko nevar panākt viena, jo dzīvnieku importa aizliegums ir visas ES problēma.
Nākamnedēļ 28. martā L. Straujumai ir paredzēta tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, kur viņa cer jau saņemt skaidras atbildes par notikušo.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija vakar pauda viedokli, ka Krievijas ieviestie dzīvnieku pagaidu importa aizliegumi ir nesamērīgi. Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts “nozare.lv” teicis: “Tā kā Krievijas norādītie pārkāpumi 97% gadījumu nemaz neattiecas uz dzīvo lopu importu, ir pamatotas bažas, ka šādu ierobežojumu noteikšana patiesībā ir mēģinājums īstenot pašmāju cūku audzētāju interešu aizsardzību.”
Krievijas ieviestais lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegums Latvijā attieksies uz 22 cūku fermām. Zemkopības ministrija jau ir norādījusi, ka Krievijas lēmumam var būt tālejošas negatīvas sekas. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem aizvadītajā gadā 77% no visa kopējā Latvijas dzīvo cūku eksporta bija tieši uz Krieviju, turklāt dzīvās cūkas bija ceturtā nozīmīgākā uz Krieviju eksportējamo produktu grupa. 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportējusi 16,3 tūkstošus tonnu dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.
